Dabas katastrofas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena no dabas katastrofām - Pinatubo vulkāna izvirdums 1991. gadā.

Dabas katastrofa ir katastrofa, kura rodas dabas apstākļu rezultātā. Dabas katastrofas var izraisīt zemestrīces, viesuļvētras, vulkānu izvirdumi, sausums, lavīnas, cunami, seljes, plūdi, sals, karstums, slimību uzliesmojumi, ugunsgrēki, krusa, sniega vētras u.c.

Zemestrīces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Zemestrīce

Tās ir zemes garozas svārstības. Lūzumi Zemes garozā ir daudzviet, taču visvairāk to ir litosfēras plātņu saskares vietās. Kustības radītais spiediens uz iežiem var izpausties kā pēkšņa iežu slāņu pārbīde pat par vairākiem metriem uzreiz. Tā ir zemestrīce. Nelielas zemestrīces notiek arī ārpus lielo lūzumu zonām.

Viena no valstīm, kurā bieži notiek stipras zemestrīces, ir Japāna. Tas ir tāpēc, ka tā atrodas apgabalā, kur robežojas zemes garozas plātnes. Japāņi būvē īpašas konstrukcijas ēkas, kas spēj izturēt stipras zemestrīces.

Zemestrīču stiprumu mēra pēc 10 ballu Rihtera skalas.

Katru gadu uz zemes notiek vairāk nekā miljons zemestrīču. 90% no visām zemestrīcēm notiek Klusā okeāna seismiskajā joslā. Seismiski mazāk aktīvs kontinents ir Antarktīda.

Viesuļvētra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Viesuļvētra

Tas ir spēcīgs, postošs piltuvveida atmosfēras virpulis, kas sākas no gubu lietusmākoņa un sasniedz zemes vai ūdens virsmu. Virpulī vēja ātrums ir 50-100 km/h.

Tas rodas, nenoturīgai, mitrai atmosfērai eksplozijas veidā atbrīvojoties no liela enerģijas daudzuma. Bieži rodas tur, kur siltais un mitrais gaiss intensīvi uzplūst sakarsētai plašai sauszemei.

Reģioni: ASV, Eiropa, Āzijas piekraste

Smogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas ir intensīva piezemes gaisa piesārņojums lielās pilsētās un rūpniecības centros. To veido indīgo gāzu maisījums, dūmi, tvaiki, dažādi aerosoli, kurināmā atkritumi, putekļi, transporta izdedzes gāzes.

Ja kaitīgie maisījumi ir sajaukti ar miglu, tad to sauc par mitro jeb Londonas smogu. Sausais piesārņojums ir bez miglas (Losandželosas smogs).

Smogs veidojas noturīgas atmosfēras uzbūves apstākļos, bezvēja laikā, kad nenotiek gaisa sajaukšanās. Mitrais smogs parasti rodas ziemā mitrā laikā, bet sausais - vasarā, rudens sākumā.

Vulkānu izvirdumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir vulkānu darbības periodi, kuru laikā virszemē tiek izmesti karsti cietie, šķidrie un gāzveida izvirdumprodukti. Visbiežāk izvirdums notiek kā sprādziens ar lavas izplūšanu. Tas var ilgt no dažām stundām līdz vairākiem gadiem.

Vulkānu izvirdumi veidojas vietās, kur zemes garozā ir lūzumi. Tie ir sasitīti ar magmas pārvietošanos zemes dzīlēs.

Reģioni: Japāna, Filipīnas, Turcija, Andu un Kordiljeru kalni, Islande, Sicīlija.

Sausums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tas ir ilgs bezlietus periods, kurš epizodiski atkārtojas apgabalos ar nepietiekamu gaisa un augsnes mitrumu.

Reģioni: tuksnešos, pustuksnešos, kontinentu vidienē.

Lavīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tie ir sniega nogruvumi, kas rodas kalnu nogāzēs, slīdot vai gāžoties sniega masām. Lavīnas pārvietojas ar ātrumu 20-30 m/s.

Sausās lavīnas veidojas pēc sniegputeņiem un intensīvas snigšanas, bet slapjās lavīnas rodas atkušņu un lietus laikā, kad starp sniega slāni un nogāzes virsmu veidojas ūdens kārtiņa.

Cunami[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Cunami

Tie ir lieli viļņi okeānā vai jūrā, ko izraisa zemestrīces un vulkānu izvirdumi. To izplatīšanās ātrums ir 50 līdz 1000 km/h. Viļņu augstums var sasniegt 10-50 metrus, bet lielakais reģistrētais cunami vilnis ir bijis apmēram 524 metru augsts.[1]

Reģioni: Klusā okeāna nomale pie Čīles, Japānas.

Seljes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tās ir dubļu vai dubļu un akmeņu plūsmas, kas pēkšņi rodas kalnu upju gultnēs krasu ūdens izplūdu laikā. Seljes ātrums sasniedz līdz 10 m/s.

Tās veidojas no kalnu nogāzēs un piekājē uzkrātā dēdēšanas materiāla pēc spēcīgām lietusgāzēm, intensīvas sniega un ledāja kušanas, retāk - pēc zemestrīcēm, vulkānu izvirdumiem un cilvēka saimnieciskās darbības.

Plūdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Īslaicīga, strauja ūdens līmeņa celšanās un lielu teritoriju appludinājumi. Visbiežāk plūdus izraisa lietavas, lietusgāzes, tropu cikloni, musonu lietus, sniega kušana.

Reģioni: D-Āzija, A-Āzija, DA-Āzija, ASV DA daļa.

10 lielākās dabas izraisītās katastrofas pēc upuru skaita[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

10 lielākās dabas izraisītās katastrofas pēc upuru skaita
Notikums Vieta Datums Upuri
1931. gada Huanhē plūdi Ķīna 1931. gada vasarā 700 000 līdz 970 000
1887. gada Huanhē plūdi Ķīna 1887. gada septembrī un oktobrī 900 000 līdz 2 000 000
1970. gada Bolas ciklons Bangladeša 1970. gada 13. novembrī 500 000 līdz 1 000 000
1556. gada Šaaņsji zemestrīce Šaņsji province Ķīnā 1556. gada 23. janvārī 830 000
1839. gada Indijas ciklons Indija 1839. gada 25. novembrī 300 000 un vairāk
1642. gada Kaifengas plūdi Ķīna 1642. gadā 300 000
2004. gada Indijas okeāna zemestrīce/cunami Indijas okeāns 2004. gada 26. decembrī 283 100
1976. gada Tanšanas zemestrīce Ķīna 1976. gada 28. jūlijā 242 000
1975. gada Bandžao dambja pārrāvums Ķīna 1975. gada augustā 231 000
1138. gada Aleppo zemestrīce Sīrija 1138. gadā 230 000

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. World's Biggest Tsunami. Atjaunots: 2013. gada 14. februārī. (angliski)