2004. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 20. gadsimts · 21. gadsimts · 22. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 2001 2002 2003 - 2004 - 2005 2006 2007 |
| 2004. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| Sports |
| 2004. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 2004 MMIV |
| Ab urbe condita | 2757 |
| Armēņu kalendārs | 1453 ԹՎ ՌՆԾԳ |
| Ķīniešu kalendārs | 4700 – 4701 癸未 – 甲申 |
| Etiopu kalendārs | 1996 – 1997 |
| Ebreju kalendārs | 5764 – 5765 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2059 – 2060 |
| - Shaka Samvat | 1926 – 1927 |
| - Kali Juga | 5105 – 5106 |
| Irānas kalendārs | 1382 – 1383 |
| Islāma kalendārs | 1425 – 1426 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
2004. (MMIV) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.
Šis gads bija:
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. janvāris:
- Mihails Saakašvili uzvarēja Gruzijas parlamenta vēlēšanās.
- Mars Exploration Rover visurgājējs Spirit nolaidās uz Marsa virsmas.
- 24. janvāris — Mars Exploration Rover visurgājājs Opportunity nolaidās uz Marsa virsmas.
- 28. janvāris — noslēdzās Hatona izmeklēšana.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. februāris — terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā Maskavas metro, Krievijā gāja bojā 41 cilvēks.
- 26. februāris — Maķedonijas prezidents Boriss Trajkovskis gāja bojā lidmašīnas katastrofā pie Mostaras, Bosnijā un Hercogovinā.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 11. marts — Madridē, Spānijā vienlaicīgos sprādzienos vilcienos dzīvību zaudēja 190 cilvēki.
- 14. marts:
- Spānijā parlamenta vēlēšanās ar 43,3% uzvarēja Spānijas Sociālistiskā strādnieku partija;
- Krievijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarēja Vladimirs Putins.
- 15. marts — jaunā Spānijas valdība paziņoja par 1300 Spānijas karavīru atsaukšanu no Irākas.
- 17. marts — Kosovā (ANO administrētā Serbijas provincē) pret serbiem vērstos grautiņos 19 cilvēki gāja bojā, 139 serbu mājas tika nodedzinātas, skolas un uzņēmumi izdemolēti, 30 pareizticīgo baznīcas un klosteri nodedzināti un izdemolēti.
- 20. marts — par Ķīnas Republikas prezidentu tika ievēlēts Čeņs Šuibiaņs.
- 24. marts — darbu sāk viens no Latvijas populārākajiem interneta portāliem Draugiem.lv.
- 25. marts — Abhāzijā dibināta partija Vienotā Abhāzija.
- 29. marts — NATO tika uzņemta Bulgārija, Igaunija, Latvija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs — Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija kļuva par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
- 9. maijs — Čečenijas prezidents Ahmads Kadirovs tika nogalināts bumbas sprādzienā Otrā Pasaules kara atceres pasākumā Groznijā.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 10. - 13. jūnijs — Eiropas Savienības valstīs notika 6. Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- 21. jūnijs — SpaceShipOne kļuva par pirmo privāto kosmisko lidaparātu, kas veicis kosmisko lidojumu.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūlijs — starpplanētu zonde Cassini-Huygens sasniedza Saturnu.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 13. augusts — 4. kategorijas viesuļvētra Čārlijs sasniedza Floridas krastus ASV, bojā gāja 27 cilvēki.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. septembris — čečenu kaujinieki Beslanas skolā saņēma par ķīlniekiem 1000 — 1500 cilvēku, galvenokārt bērnu.
- 3. septembris — Krievijas spēki atbrīvoja čečenu ieņemto Beslanas skolu; vismaz 335 cilvēki gāja bojā un vismaz 700 ievainoti.
- 7. septembris — viesuļvētra Aivens sasniedza Grenādu, dzīvību zaudēja 37 cilvēki.
- 16. septembris — viesuļvētra Aivens kā 3. kategorijas viesuļvētra sasniedza Alabamas krastus, ASV, izraisot 25. cilvēku nāvi.
- 29. septembris — Modžavē, Kalifornijā, ASV privātais kosmosa kugis SpaceShipOne veica pirmo ieskaites suborbitālais lidojums, lai iegūtu Ansari X balvu.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. oktobris — kosmosa kugis SpaceShipOne veica otro lidojumu, un ieguva 10 miljonu dolāru Ansari X balvu.
- 9. oktobris — Afganistānā pirmo reizi notika tiešās prezidenta vēlēšanas; uzvarēja pagaidu prezidents Hāmids Karzajs.
- 10. oktobris — jaunais Spānijas premjerministrs Hosē Sapatero pēc ETA līdera aresta aicināja grupējumu pārtraukt cīņu.
- 29. oktobris — Eiropas Savienības valstu vadītāji Romā parakstīja Līgumu par Konstitūciju Eiropai.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 2. novembris — ASV prezidenta vēlēšanas: uzvarēja Džordžs V. Bušs.
- 14. novembris — ASV valsts sekretārs Kolins Pauels atkāpās no amata; viņa vietā tika iecelta Kondolīza Raisa.
- 16. novembris — X-43A ar tiešplūsmas reaktīvo dzinēju uzstādīja ātruma rekordu (11 200 km/h jeb 3,11 km/s) lidaparātiem, kuri darbojas ar atmosfēras gaisu kā degvielas oksidētāju.
- 21. novembris — Ukrainas prezidenta velēšanu pēdējā kārta: Viktors Janukovičs tika atzīts par uzvarētāju; sakarā ar vēlēšanu laikā novērotajiem pārkāpumiem Kijevā sākās iedzīvotāju protesti; pēc 12 dienām vēlēšanu rezultāti tika atzīti par nederīgiem, un tika noteiktas jaunas velēšanas.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. decembris — tika publiskoti analīžu rezultāti, ka Ukrainas prezidenta kandidāts Viktors Juščenko ticis saindēts ar dioksīnu.
- 26. decembris:
- Indijas okeāna zemestrīce: netālu no Indonēzijas salas Sumatras, notika 9,3 baļļu stipra zemestrīce, izraisot cunami viļņus, kas izraisīja milzīgus postījumus Taizemē, Indijā, Šrilankā, Maldīvijā, Malaizijā, Mjanmā, Bangladešā un Indonēzijā; pēc oficiāliem datiem bojā gājušo cilvēku skaits sasniedza 186 983, bet vairāk nekā 40 000 ir bez vēsts pazuduši;
- atkārtotās Ukrainas prezidenta vēlēšanas: Viktors Juščenko tika atzīts par uzvarētāju.
- 31. decembris — agri no rīta netālu no apdzīvotas vietas Stirniene, uz šosejas Rīga — Rēzekne divstāvu tūristu autobusa katastrofā bojā gāja 9 cilvēki. Autobuss ar 62 krievijas tūristiem un vēl 3 cilvēkiem devās no Maskavas uz Rīgu un avarēja slikto laikapstākļu un pārsniegtā ātruma dēļ.
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 14. februāris — Marko Pantāni (Marco Pantani), Itālijas riteņbraucējs (dzimis 1970.)
- 26. februāris — Boriss Trajkovskis (Борис Трајковски), Maķedonijas prezidents (dzimis 1956.)
- 8. marts — Mavriks Vulfsons, Latvijas žurnālists, politiķis (dzimis 1918.)
- 14. marts — Jurijs Rubenis, latviešu inženieris un padomju politiķis (dzimis 1925.)
- 15. marts — Džons Popls (John Pople), angļu ķīmiķis (dzimis 1925.)
- 23. maijs — Gundars Mauševics, latviešu basģitārists (dzimis 1974.)
- 5. jūnijs — Ronalds Reigans (Ronald Reagan), 40. ASV prezidents (dzimis 1911.)
- 10. jūnijs — Rejs Čārlzs (Ray Charles), ASV mūziķis (dzimis 1930.)
- 1. jūlijs — Marlons Brando (Marlon Brando), ASV aktieris (dzimis 1924.)
- 3. jūlijs — Andrijans Nikolajevs (Андриян Григорьевич Николаев), PSRS kosmonauts (dzimis 1929.)
- 21. jūlijs — Edvards Luiss (Edward B. Lewis), ASV ģenētiķis (dzimis 1918.)
- 28. jūlijs — Frānsiss Kriks (Francis Crick), ASV molekulārbiologs (dzimis 1916.)
- 1. augusts — Filips Ābelsons (Philip Abelson), ASV fiziķis (dzimis 1913.)
- 12. augusts — Godfrijs Haunsfīlds (Godfrey Hounsfield), angļu elektroinženieris, izgudrotājs (dzimis 1919.)
- 14. augusts — Česlavs Milošs (Czesław Miłosz), poļu izcelsmes ASV rakstnieks (dzimis 1911.)
- 15. augusts — Sune Bergstroms (Sune Bergström), zviedru bioķīmiķis (dzimis 1916.)
- 20. septembris — Braiens Klofs (Brian Howard Clough), Anglijas futbolists, treneris (dzimis 1935.)
- 4. oktobris — Gordons Kūpers (Gordon Cooper), ASV kosmonauts (dzimis 1927.)
- 5. oktobris — Moriss Vilkinss (Maurice Wilkins), Jaunzēlandē dzimis fiziķis (dzimis 1916.)
- 3. novembris — Sergejs Žoltoks, Latvijas hokejists (dzimis 1972.)
- 11. novembris — Jasirs Arafats (Yasser Arafat), Palestīnas prezidents (dzimis 1929.)
- 19. novembris — Džons Veins (John Robert Vane), britu farmakologs (dzimis 1927.)
- 1. decembris — Bernhards cur Lipe-Bīsterfelds (Bernhard zur Lippe-Biesterfeld), Nīderlandes karalienes Juliānas vīrs (dzimis 1911.)
- 19. decembris — Herberts Brauns (Herbert C. Brown), Anglijā dzimis ķīmiķis (dzimis 1912.)
- 28. decembris — Sūzena Zontāga (Susan Sontag), ASV literatūrkritiķe un rakstniece (dzimusi 1933.)
- 31. decembris — Žerārs Debro (Gerard Debreu), Francijā dzimis ekonomists (dzimis 1921.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Ekonomikā — Fins Kidlands, Edvards Preskots
- Fizikā — Deivids Gross, H. Deivids Politsers, Franks Vilzeks
- Fizioloģijā vai medicīnā — Ričards Aksels, Linda Buka
- Ķīmijā — Ārons Kīčanovers, Avrams Herško, Irvins Ross
- Literatūrā — Elfrīde Jelineka
- Miera prēmija — Vangari Maatai
