Krusa

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lielākais zināmais krusas grauds. Tā garums ir 17,8 cm, bet apkārtmērs 47,6 cm.

Krusa ir nokrišņu veids, kas parasti ir novērojami vasarā un izkrīt no gubu lietus mākoņiem (Cumulonimbus — Cb) kopā ar lietu. Krusa veidojas mākoņu iekšpusē, kurā ir daudz ūdens pilienu, kuri zemā gaisa temperatūrā, kas mākonī sasniedz −20 līdz −40 grādus, sasalst veidojoties ledus kristālos.

Krusas lielums parasti ir no viena līdz vairākiem milimetriem, taču ir redzēti arī krusas graudi, kuru izmērs ir bijis pat vairākus centimetrus lieli, bet svars pat 1 kg un vairāk. 1981. gadā Ķīnā reģistrēti pat 7 kilogramus smagi krusas graudi. Krusas graudi sastāv no vairākiem ledus slāņiem un jo spēcīgāka ir augšup ejošā gaisa masu konvekcija, jo lielāku smagumu tā spēj celt un lielāki būs krusas graudi. Tas tādēļ, ka tie gaisā pavada daudz ilgāku laiku veidojoties.

Nokritušās krusas slāņa biezums dažreiz var sasniegt pāris centimetrus. Krusa krīt no vienu minūti līdz pusstundu ilgi, parasti 5—10 minūtes, ļoti retos gadījumos pat veselu stundu.