Indijas okeāns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Indijas okeāna karte

Indijas okeāns ir trešais lielākais okeāns pasaulē, kas aizņem ap 20% no pasaules ūdens virsmas. Jau kopš aizvēsturiskiem laikiem kalpo kā nozīmīgs tranzīta ceļš starp pasaules civilizācijām. Indonēzijas kartēs tiek atzīmēts kā Indonēzijas okeāns.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos no Indijas okeāna atrodas Dienvidāzija, tai skaitā Indijas subkontinents, no kura cēlies okeāna vārds. Rietumos atrodas Arābijas pussala un Āfrika. Austrumos atrodas Malakas pussala, Zunda salas un Austrālija. Dienvidos aiz 60° dienvidu platuma grāda atrodas Dienvidu okeāns. No Atlantijas okeāna dienvidos no Āfrikas tiek atdalīts pa 20° austrumu meridiānu, bet no Klusā okeāna dienvidos no Austrālijas — pa 147° austrumu meridiānu. Vistālākais Indijas okeāna ziemeļu punkts — Persijas līcis, kas sasniedz 30° ziemeļu platumu.

Vispārēji dati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Djego Garsijas atols

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas okeānā saduras šādas trīs lielas tektoniskās plātnes: Āfrikas plātne, Indijas—Austrālijas plātne un Antarktīdas plātne. Plātņu sadures vieta veido lielam, otrādi apvērstam "Y" burtam līdzīgu formu. No Arābijas pussalas līdz okeāna centrālajai daļai austrumos no Madagaskaras stiepjas "Y" burta "kātiņš" — Arābijas—Indijas grēda. Šeit tā sazarojas un uz rietumiem līdz vietai starp Dienvidāfriku un Antarktīdu stiepjas Dienvidrietumu Indijas grēda, kas pāriet Vidusatlantijas grēdā. Uz austrumiem savukārt stiepjas Austrālijas—Antarktīdas pacēlums, kas sasniedz Kluso okeānu.

Kontinentālaiš šelfs Indijas okeāna piekrastē pārsvarā ir šaurs, līdz 200 km plats. Austrālijas rietumu krastā šelfs ir platāks — 1000 km.

Indijas okeāna piekrastē vietām vērojams aktīvs vulkānisms. Ļoti aktīvu vulkānu virtene atrodas Zunda salās, Andamanu salās un Nikobaru salās. Šeit, starp Sumatras un Javas salām noticis arī spēcīgākais vulkāna izvirdums pēdējos gadsimtos — Krakatau vulkāna izvirdums. Šis reģions ir arī seismiski aktīvs. 2004. gada 26. decembrī šeit notika postošā Indijas okeāna zemestrīce, kuras jauda sasniedz 9,3 balles pēc Rihtera skalas. Zemestrīcē gāja bojā 200—310 tūkstoši cilvēku.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pludmale Rodrigesas salā

Indijas okeāna klimatu ziemeļos no ekvatora nosaka musonu vēji. No oktobra līdz aprīlim pūš spēcīgs ziemeļaustrumu vējš. No maija līdz oktobrim dominē dienvidu un rietumu vēji. No Arābijas jūras musons uz Indijas subkontinentu nes bagātīgas lietusgāzes. Mainoties musonu vējiem tropiskie cikloni nereti skar Arābijas jūras piekrasti un Bengālijas līci.

Dienvidu puslodē vēji pārsvarā ir lēnāki, taču Maurīcijā var būt spēcīgas vasaras vētras.

Hidroloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās Indijas okeānā ietekošās upes ir Zambezi, Šatelaraba (Eifratas un Tigras satekupe), Inda, Ganga ar Bramaputru un Iravadi.

Indijas okeāna straumes nosaka musonu klimats. Ziemeļu puslodē straumes plūst pulksteņa rādītāja virzienā, tās visas ir siltās straumes, dienvidu puslodē - pretējā virzienā. Tomēr ziemas musonu laikā ziemeļu puslodē straumes plūst pretējā virzienā.

Ziemeļos no 20°D platuma ūdens virsējā slāņa temperatūra nav zemāka par 22 °C, austrumu daļā pārsniedz 28 °C. Dienvidos no 40°D ūdens virsējā slāņa temperatūra strauji krītas.

Virsūdens sāļums ir 32 - 37 promiles. Sāļākais ūdens ir Arābijas jūrā un joslā starp Dienvidāfriku un dienvidrietumu Austrāliju. Aisbergi visu gadu bieži sastopami Dienvidu okeānā, taču tie bieži iepeld arī Indijas okeānā, bieži sasniedzot 45°D platumu un tālāk ziemeļos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džens He ekspedīcija no Āfrikas pāri Indijas okeānam uz Ķīnu atveda arī žirafi, 1414. gads

Indijas okeāns ir salīdzinoši mierīgāks un kuģošanai vienkāršāks nekā Klusais okeāns un Atlantijas okeāns. Viegli prognozējamais musonu vēju virziens ļauj vienkārši, pārsvarā bez starpgadījumiem veikt pārceļojumus no vienas okeāna puses uz otru.

Indijas okeāna tiešā tuvumā attīstījušās pirmās civilizācijas - Divupes civilizācija, Senā Ēģipte, Indas civilizācija un pārējās Indijas subkontinenta civilizācijas. Jau vismaz 3 000 gadus pmē. sākās kuģošana Indijas okeānā starp Seno Ēģipti un Puntu, kura visdrīzāk atradās mūsdienu Somālijā, vedot uz Ēģipti zeltu un mirres. Aptuveni 2 500 gadus pmē. jau notika jūras tirdzniecība starp Mezopotāmiju un Indas ieleju. Mūsu ēras 1. un 2. gadsimtā notika intensīva tirdzniecība starp romiešu Ēģipti un Dienvidindiju - tamilu valstīm.

Ap 7. gadsimtu no Indonēzijas ieradās pirmie Madagaskaras iedzīvotāji, starp Madagaskaru un Indonēziju pāri okeānam notika regulāra satiksme. Šajā laikā aizvien pieaugoša ietekmi Austrumāfrikā ieguva arābi. Laikaposmā no 1405. gada līdz 1433. gadam ķīniešu admirālis Džens He vadīja vairākas ekspedīcijas uz Rietumu okeānu, kā ķīnieši dēvēja Indijas okeānu. Viņi sasniedza Austrumāfrikas krastus. 1497. gadā Vasko da Gama apbrauca Labās Cerības ragu Dienvidāfrikā un kļuva par pirmo eiropieti, kas pa jūru aizbrauca līdz Indijai. Neilgā laikā eiropieši ieguva dominējošas pozīcijas Indijas okeāna rietumu daļā. Pirmā pārsvaru centās nodrošināt Portugāle, kas izbūvēja cietokšņus stratēģiskos punktos. Mazā nācija ilgstoši nespēja noturēt kontroli pār lielo, attālo okeānu, 17. gadsimta vidū portugāļus izkonkurēja Nīderlande, Britu impērija, Francija. Ap 1815. gadu Indijas okeānā par valdošo spēku kļuva Britu impērija.

1869. gadā kuģu satiksmei tika atvērts Suecas kanāls, kas Indijas okeānā izmainīja tirdzniecības ceļus. Kopš Otrais pasaules kara Lielbritānijas ietekme ir krasi samazinājusies. Mūsdienās joprojām saglabājusies Lielbritānijas un ASV militārā bāze Djego Garsijas atolā okeāna centrālajā daļā.

2004. gada 26. decembrī netālu no Sumatras notika postošā Indijas okeāna zemestrīce, kuras jauda sasniedz 9,3 balles pēc Rihtera skalas. Zemestrīcē gāja aptuveni 230 tūkstoši cilvēku un vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju palika bez mājām. Pēc šīs nelaimes Indijas okeānā tika izveidota Indijas okeāna cunami brīdinājuma sistēma.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Indijas okeāns arī mūsdienās ir ļoti nozīmīgs jūras ceļš, kas savieno Tuvos Austrumus, Āfriku un Austrumāziju ar Eiropu un Ameriku. Šeit notiek liela apmēra naftas un tās produktu tranzīts no Persijas līča un Indonēzijas. Arī pēc apzināto atradņu izsīkšanas varēs izmantot citas apzinātās Indijas okeāna baseina atradnes Sauda Arābijas, Irānas, Indijas un Austrālijas piekrastē. Indijas okeāns apdraud un ietekmē Persijas līci, Omānas līci, Sarkano jūru.

Siltā ūdens dēļ Indijas okeānā ir maz fitoplanktona un līdz ar to nav īpaši daudz zivju. Ar zivīm bagāti ir tikai atsevišķi iecirkņi okeāna ziemeļos.

Jūras, lielākie līči un šaurumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākot no ziemeļiem pulksteņa rādītāja virzienā Indijas okeānam ir šādas jūras, līči un šaurumi:

Dažkārt Indijas okeānam pieskaita arī Floresas jūru, Javas jūru un Savu jūru.

Salas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuka ledājs Kergelēna arhipelāgā

Lielākās salas un salu grupas Indijas okeānā un tā malās:

Lielākās pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanzānijas agrākās galvaspilsētas Dāresalāmas siluets

Indijas okeāna un tā jūru krastā atrodas šādas lielas pilsētas:

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]