Dezdemona (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Dezdemona
Dezdemona Voyager 2 attēlā (apļa centrā)
Atklāšana
Atklājējs/i Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda
Atklāšanas datums 1986. gada 13. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 62 658,364 ± 0,047 km [1]
Ekscentricitāte 0,00013 ± 0,000070 [1]
Apriņķojuma periods 0,473649597 ± 0,000000014 d [1]
Slīpums 0,11252 ± 0,037° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 90 x 54 x 54 km[2]
Vidējais rādiuss 35 ± 4 km[3]
Masa ~1,8×1017 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,084 ± 0,019[3]
Redzamais spožums 21,99 ± 0,16[3]

Dezdemona, arī Urāns X[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir piektais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 13. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U6[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Dezdemona. Dezdemona ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Otello”, Otello sieva.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dezdemona ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 70 ± 8 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Dezdemona ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Dezdemona var sadurties ar Kresīdu vai Džuljetu.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]