Dezdemona (pavadonis)
 Dezdemona Voyager 2 attēlā (apļa centrā) | |
| Atklāšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Stīvens Sinots, Voyager zinātnieku komanda |
| Atklāšanas datums | 1986. gada 13. janvāris |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 1986. gada 19. janvāris[1] | |
| Lielā pusass (rādiuss) | 62 658,364 ± 0,047 km [1] |
| Ekscentricitāte | 0,00013 ± 0,000070 [1] |
| Apriņķojuma periods | 0,473649597 ± 0,000000014 d [1] |
| Slīpums | 0,11252 ± 0,037° (pret Urāna ekvatora plakni) [1] |
| Riņķo ap | Urāns |
| Fiziskie parametri | |
| Dimensijas | 90 x 54 x 54 km[2] |
| Vidējais rādiuss | 35 ± 4 km[3] |
| Masa | ~1,8×1017 kg |
| Vidējais blīvums | ~1,3 g/cm3[3] |
| Ass slīpums | 0 [2] |
| Albedo | 0,084 ± 0,019[3] |
| Redzamais spožums | 21,99 ± 0,16[3] |
Dezdemona, arī Urāns X[4], ir Urāna pavadonis. Tas ir piektais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.
Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pavadonis tika atklāts 1986. gada 13. janvārī, Voyager programmas zinātniekiem izpētot starpplanētu zondes „Voyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U6[5]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Dezdemona. Dezdemona ir tēls Viljama Šekspīra traģēdijā „Otello”, Otello sieva.
Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dezdemona ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 70 ± 8 km. Tas ir piederīgs Porcijas grupai, kurā vēl atrodas Bjanka, Kresīda, Džuljeta, Porcija, Rozalinda, Kupidons, Belinda un Perita.[6] Visiem šiem pavadoņiem ir līdzīgas orbītas un fotometriskās īpašības. Dezdemona ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2”attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu. Pavadoņa virsma izskatās pelēka. [2] Pavadoņa orbītas aprēķini rāda, ka nākamo 4 000 000 – 100 000 000 gadu laikā Dezdemona var sadurties ar Kresīdu vai Džuljetu.[7]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 The Orbits of the Inner Uranian Satellites From Hubble Space Telescope and Voyager 2 Observations
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Voyager’s Eleventh Discovery of a Satellite of Uranus and Photometry and the First Size Measurements of Nine Satellites
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Planetary Satellite Physical Parameters
- ↑ Uranian System
- ↑ Circular No. 4164
- ↑ Erich Karkoschka, Comprehensive Photometry of the Rings and 16 Satellites of Uranus with the Hubble Space Telescope
- ↑ Orbital Stability of the Uranian Satellite System
 | Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |