Dzērvju dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzērvju dzimta
Gruidae (Vigors, 1825)
Indijas dzērves (Grus antigone)
Indijas dzērves (Grus antigone)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Dzērvjveidīgie (Gruiformes)
Apakškārta Dzērvju apakškārta (Grui)
Dzimta Dzērvju dzimta (Gruidae)
Iedalījums

Dzērvju dzimta (Gruidae) ir dzērvjveidīgo kārtas (Gruiformes) putnu dzimta. Šajā dzimtā ir 15 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas iedalītas 4 ģintīs. Dzērvju dzimtā ir 2 apakšdzimtas: dzērvju apakšdzimta (Gruinae) un vainagdzērvju apakšdzimta (Balearicinae). Pēdējā ir 2 sugas un 1 ģints. Dzērvju dzimtas putniem ir raksturīgas garas kājas un kakli. Tie ārēji atgādina gārņus, lai gan abas grupas nav tuvu radniecīgas. Lidojumā atšķirībā no gārņiem dzērves lido ar izstieptiem kakliem.

Dzērvju dzimtas putni dzīvo lielākajā daļā kontinentu, izņemot Antarktīdu un Dienvidameriku. Latvijā sastopama 1 dzērvju dzimtas suga - dzērve (Grus grus).[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Japānas dzērve (Grus japonensis) ir smagākā visā dzērvju dzimtā

Dzērves ir lieli putni, garām kājām un kakliem, un lieliem, noapaļotiem spārniem. Ārēji tēviņi un mātītes neatšķiras, bet tēviņi ir nedaudz lielāki nekā mātītes.[2] Lielākā dzērvju dzimtā ir Indijas dzērve (Grus antigone), kura var sasniegt 176 cm garumu.[3] Tomēr smagākā dzimtā ir Japānas dzērve (Grus japonensis). Tās masa pirms migrācijas sākumas ir 12 kg.[4] Mazākā dzimtā ir mazā dzērve (Anthropoides virgo), kuras garums ir 90 cm, svars 2 kg.[5]

Dzērvju dzimtas putnu apspalvojumā atkarībā no sugas dominē baltā un pelēkā krāsa. Sugas, kas mājo atklātu ūdenstilpju tuvumā, visbiežāk ir baltas. Toties sugas, kas mājo mitros mežos, purvos un nelielās slīkšņās, visbiežāk ir pelēkas. Baltās sugas parasti ir lielākas augumā nekā pelēkās sugas. Meža sugām mazākais augums un pelākais apspalvojums palīdz labāk maskēties ligzdošanas laikā. Turklāt parastā dzērve (Grus grus) un Kanādas dzērve (Grus canadensis) ligzdošanas laikā papildus novārtās ar dubļiem, lai labāk saplūstu ar zemi.

Lielākajai daļai dzērvju uz sejas ir kailas ādas laukumi. Izņēmums ir paradīzes dzērve (Anthropoides paradiseus) un mazā dzērve, kurām nav kailas ādas laukumu uz sejas. Šie laukumi kalpo savstarpējai komunikācijai. Ar sejas muskuļu palīdzību dzērve tos var savilkt mazākus un izplest lielākus, un tā spēj izmainīt krāsas intensitāti. Arī cekulus uz galvas dzērves izmanto savstarpējai komunikācijai, tos saceļot vai pieglaužot.

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kad mazuļi izaudzināti, dzērves pulcējas baros, attēlā parastās dzērves (Grus grus)

Dzērves ir aktīvas gaišajā dienas laikā. Atkarībā no sezonas to socializācijas pakāpe mainās. Ligzdošanas laikā tās ir teritoriālas un dzīvo pāros. Kad mazuļi ir izaudzināti, dzērves pulcējas baros, kas kopīgi barojas un atpūšas. Sugas, kas galvenokārt barojas ar augiem, veido lielus barus, bet sugas, kas galvenokārt barojas ar dzīvniekiem, barošanās laikā uzturas ģimenes grupās. Tikai pa nakti nelielās ģimeņu grupas apvienojas, lai kopīgi gulētu.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves ir visēdājas. Tās barojas gan ar augu izcelsmes barību, gan dzīvnieku ozcelsmes barību. Tās barojas ar sēklām, saknēm, lapām, riekstiem, zīlēm, ogām, augļiem, kukaiņiem, kāpuriem, gliemežiem, zivīm, nelieliem rāpuļiem, putniem un zīdītājiem. Barošanās ieradumi ir atkarīgi no sugas, reģiona un sezonas.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzērves veido monogāmus pārus, kuriem ir ilgstošas attiecības, daudziem pāriem tās ir uz mūžu. Pāris izveidojas vairākus gadus pirms tas spēj sekmīgi izaudzināt mazuļus, putnu otrajā vai trešajā dzīves gadā. Jaunajiem putniem pirmie perējumi bieži aiziet bojā. Šajā laikā, ja pārim neizdodas izaudzināt mazuļus, pāru attiecības var arī izjukt. Ja pārim izdodas jau no sākuma sekmīgs perējums, tas paliek kopā uz mūžu.[2] Ligzdošanas laikā dzērves ir teritoriālas. Migrējošās sugas uz ligzdošanas vietām ierodas laikā no aprīļa līdz jūnijam. Tropu sugas ligzdo lietus sezonā. Teritorijas lielums atkarībā no sugas ir dažāds. Tropu sugām tā ir daudz mazāka nekā mērenās joslas sugām. Piemēram, tropos dzīvojošajai Indijas dzērvei terotorija ir apmēram 1 ha liela, bet Japānas dzērvei teritorija sasniedz 500 ha lielumu vai lielāku. Teritoriju parasti apsargā tēviņš.[2] Ja tēviņš aiziet bojā, mātīte parasti neatgriežas vecajā teritorijā, un otrādāk.[6]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dzērvju dzimta
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 Archibald, George; Meine, Curt (1996), "Family Gruidae (Cranes)", in del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew; Sargatal, Jordi, Handbook of the Birds of the World. Volume 3, Hoatzin to Auks, Barcelona: Lynx Edicions, pp. 60–81, ISBN 84-87334-20-2
  3. Sarus Crane
  4. Birds of East Asia
  5. ADW: Anthropoides virgo
  6. Nesbitt, Stephen A. (1989). "The Significance of Mate Loss in Florida Sandhill Cranes"

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]