Elizabete Krustiņsone

Elizabete (Elza) Krustiņsone (1890—1978) bija latviešu komuniste, ķīmiķe.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1890. gada 28. decembrī Liepkalna-Ozolu pagastā rentnieka Mārtiņa Krustiņsona ģimenē, viņai bija māsas Emīlija un Marta Krustiņsones.

1910. gadā kļuva par Latvijas Sociāldemokrātijas biedri, Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā viņu izsūtīja uz Irkutskas guberņu, pēc Februāra revolūcijas dzīvoja Maskavā, kur 1917. gadā viņai piedzima meita Lilija Lencmane. 1919. gadā darbojās Latvijas SPR finanšu komisariātā, bet viņas vīrs Jānis Lencmanis bija Iekšlietu tautas komisārs un Komisāru padomes priekšsēdētāja biedrs. 1920. gadā viņa atgriezās Maskavā, kur 1930. gadā absovēja ķīmijas fakultāti Maskavas Baumaņa augstākajā tehniskā skolā, veica zinātniski pētniecisko darbu Ļeņingradā un Maskavā. "Latviešu operācijas" ietvaros viņas vīru 1937. gadā apcietināja NKVD, apsūdzēja dalībā "latviešu fašistiski-teroristiskā spiegu organizācijā" un nošāva 1939. gadā. Dzīvoja pie meitas Lilijas Lencmanes Rostovā. Pēc kara viņa atgriezās dzimtenē, dzīvoja Jelgavā, 1956. gadā pensionējās.

Mirusi 1978. gada 7. janvārī.^[1]