Rostova

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rostova
Skyline of Rostova
Ģerbonis: Rostova
Ģerbonis
Rostova
Red pog.png
Rostova
Atrašanās vieta Krievijā
Koordinātas: 57°11′00″N 39°25′00″E / 57.18333°N 39.41667°E / 57.18333; 39.41667Koordinātas: 57°11′00″N 39°25′00″E / 57.18333°N 39.41667°E / 57.18333; 39.41667
Pirmo reizi minēta 862
Platība
 - Kopējā 31 km²
Iedzīvotāji
 - kopā 32 900
Laika josla UTC+3 (UTC+3)
 - Vasaras laiks (DST) UTC+4 (UTC+4)
Mājaslapa: [1]

Rostova (krievu: Росто́в, varjagu: Ráðstofa) jeb Dižā Rostova ir sena pilsēta Krievijas Federācijas Jaroslavļas apgabala dienvidu daļā pie Nero ezera. Tā atrodas 202 km uz ziemeļaustrumiem no Maskavas un 53 km no apgabala galvaspilsētas Jaroslavļas. Viens no lielākajiem starptautiskā tūrisma centriem Krievijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hipotētiskā Rostovas pils celtniecība. Nikolaja Rēriha glezna "Pilsēta ceļas" (1902).
  • Rostova atrodas Volgas somugru cilts meriešu apdzīvotajā zemē, kur tās vietā pie Saras upes atradās meriešu zemes centrs - Saras pilskalns (krievu: Сарское городище).
  • 9. gadsimta sākumā Saras pilskalns kļuva par vienu no galvenajiem varjagu rūsu atbalsta punktiem uz Volgas ūdensceļa, kas veda no Ziemeļeiropas uz Kaspijas jūras baseina zemēm.
  • 862. gada notikumu sakarā Nestora hronikas sākumā minēts: "Un visu varu saņēma Ruriks, un sāka izdalīt saviem vīriem pilsētas - tam Polocku, šim Rostovu, citam Beloozeru. Tajās pilsētās varjagi ir ienācēji, bet pamatiedzīvotāji Novgorodā ir slāvi, Polockā kriviči, Rostovā merieši, Beloozerā vesi, Muromā muromieši, un par tiem visiem valdīja Ruriks."
  • 907. gadā Rostovas karadraudze esot piedalījusies kņaza Oļega karagājienā uz Konstantinopoli.
  • 987.—1010. gadā Rostovā valdīja kņazs Jaroslavs Gudrais, kas pilsētas aizsardzībai Volgas krastā uzcēla Jaroslavļas cietoksni.
  • 1113.—1157. gadā Rostovā valdīja kņazs Jurijs Dolgorukijs, kas 1125. gadā pārcēla savu mītni uz Suzdaļu.
  • 1160. gadā koka baznīcas vietā vācu mūrnieks Kufirs uzcēla pirmo mūra katedrāli.
  • 1207. gadā tika nodibināta Rostovas kņaziste.
  • 1238. gadā Rostovas kņazu Vasiļko Konstantinoviču mongoļi saņēma gūstā kaujā pie Sitas un vēlāk nogalināja.
  • 1281.-1310. gadā mongoļu soda ekspedīcijās un kņazu savstarpējās cīņās pilsēta tika nopostīta septiņas reizes.
  • 1320. gadā Rostovas kņaziste tika sadalīta un nokļuva Maskavijas ietekmē.
  • 1474. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III to pievienoja saviem īpašumiem.
  • 18. gadsimta beigās Rostovas arhibīskaps pārcēla savu mītni uz Jaroslavļu.
  • 19. gadsimta orajā pusē sākās Rostovas kremļa kompleksa atjaunošana. 1883. gadā tika nodibināts muzejs.

Ievērojamākās apskates vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkaba Pestītāja klosteris
  • Rostovas kremlis ar Uspenska katedrāli un kņaza pili
  • Arkādes vecpilsētā
  • Jēkaba Pestītāja klosteris
  • Ābrama klosteris
  • Borisa un Gļeba klosteris

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]