Ernsts Abe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ernsts Abe
Ernst Abbe
Ernsts Abe
Personīgā informācija
Dzimis 1840. gada 23. janvārī
Eizenaha, Saksena-Veimāra-Eizenaha
(tagad Vācija)
Miris 1905. gada 14. janvārī (64 gadi)
Jēna, Vācijas impērija (tagad Vācija)
Tautība vācietis
Zinātniskā darbība
Zinātne fizika (optika)
Alma mater Jēnas universitāte (1859)
Getingenes universitāte (1861)

Ernsts Abe (vācu: Ernst Abbe, 1840. gada 23. janvārī1905. gada 14. janvārī) bija vācu fiziķis, izgudrotājs un rūpnieks. Galvenokārt nodarbojies ar pētījumiem optikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studējis Jēnas (1857—1859) un Getingenes universitātē (1859—1861), iegūstot doktora grādu. Pēc studijām strādājis Jēnas universitātē par profesoru un no 1877. līdz 1890. gada bijis šīs universitātes observatorijas direktors.

No 1866. gada Abe bija Karla Ceisa smalkmehānikas darbnīcas, kas vēlāk pārtapa par Ceisa optisko instrumentu rūpnīcu, līdzīpašnieks un zinātniskais vadītājs. Kopā ar vācu ķīmiķi Oto Šotu izveidojis stikla rūpnīcu Jēnā.[1]

Zinātniskajā darbībā galvenokārt nodarbojās ar pētījumiem optikā.[2] 1873. gadā Abe izstrādāja teoriju par attēlu veidošanos mikroskopā un 1878. gadā viņš izveidoja pirmo moderno optisko mikroskopu. Vairāku optisko instrumentu, piemēram, Abes refraktometra, ahromata, Abes kondensora izgudrotājs.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga: Galvenā enciklopēdiju redakcija.  14. lpp.
  2. Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 5. lpp.