Ernsts Abe
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Ernsts Abe (vācu: Ernst Abbe, 1840. gada 23. janvārī — 1905. gada 14. janvārī) bija vācu fiziķis, izgudrotājs un rūpnieks. Galvenokārt nodarbojies ar pētījumiem optikā.
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Studējis Jēnas (1857—1859) un Getingenes universitātē (1859—1861), iegūstot doktora grādu. Pēc studijām strādājis Jēnas universitātē par profesoru un no 1877. līdz 1890. gada bijis šīs universitātes observatorijas direktors.
No 1866. gada Abe bija Karla Ceisa smalkmehānikas darbnīcas, kas vēlāk pārtapa par Ceisa optisko instrumentu rūpnīcu, līdzīpašnieks un zinātniskais vadītājs. Kopā ar vācu ķīmiķi Oto Šotu izveidojis stikla rūpnīcu Jēnā.[1]
Zinātniskajā darbībā galvenokārt nodarbojās ar pētījumiem optikā.[2] 1873. gadā Abe izstrādāja teoriju par attēlu veidošanos mikroskopā un 1878. gadā viņš izveidoja pirmo moderno optisko mikroskopu. Vairāku optisko instrumentu, piemēram, Abes refraktometra, ahromata, Abes kondensora izgudrotājs.[1]
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ 1,0 1,1 Latvijas padomju enciklopēdija, 1. sējums, Rīga: Galvenā Enciklopēdiju redakcija, 14. lpp.
- ↑ Rolovs, B. Mazā fizikas vārdnīca, Rīga: Liesma, 1971. gads, 5. lpp.
 |
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
