Ernsts Tēlmanis

Vikipēdijas lapa
Ernsts Tēlmanis
Ernst Thälmann
Tēlmanis 1932. gada janvārī
Vācijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas priekšsēdētājs
Amatā
1925 — 1933
Reihstāga deputāts
Amatā
1924 — 1933

Dzimšanas dati 1886. gada 16. aprīlis
Hamburga, Vācijas Impērija
Miršanas dati 1944. gada 18. septembrī (58 gadu vecumā)
Būhenvalde, Trešais reihs
Tautība vācietis
Politiskā partija VSDP (1903—1917)
VNSDP (1917—1920)
VKP (1917—1944)
Dzīvesbiedrs(-e) Roza Koha
Profesija aģitators, politiķis

Ernsts Tēlmanis (vācu: Ernst Thälmann; 1886. gada 16. aprīlis1944. gada 18. septembris) bija Vācijas Komunistiskās partijas līderis Veimāras Republikā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis Hamburgā. 1903. gadā iestājies Vācijas Sociāldemokrātiskajā partijā (VSPD). Laika posmā no 1904. līdz 1913. gadam Tēlmanis pelnījis iztiku, strādājot par kurinātāju uz preču kuģa. 1915. gadā iesaukts karadienestā, piedalījies Pirmajā pasaules karā. Dienot nodarbojies ar politisko aģitāciju.[1] 1917. gadā Tēlmanis pievienojās Vācijas Neatkarīgajai sociāldemokrātiskajai partijai (VNSDP). Dienu pirms Novembra revolūcijas dezertējis no armijas.

Revolūcijas laikā Tēlmanis bija Strādnieku un kareivju padomes loceklis. No 1919. gada viņš vadīja VNSDP Hamburgas nodaļu. 1920. gadā Tēlmaņa vadībā daļa no Hamburgas VNSDP nodaļas biedriem iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā (VKP). Tajā pašā gadā viņš kļuva par VKP Hamburgas organizācijas vadītāju, bet no 1923. gadā Tēlmanis iekļāvās VKP Centrālkomitejā. 1923. gadā viņš vadīja neilgo Hamburgas sacelšanos.[2] Nākamajā gadā viņš tika ievēlēts Vācijas parlamentā — Reihstāgā, kur viņš atradās līdz pat 1933. gadam, kad pie varas valstī nāca nacisti.

Kopš 1925. gada Tēlmanis bija VKP Centrālkomitejas priekšsēdētājs (partijas vadītājs).[2] Šajā pašā gadā viņu ievēlēja par VKP paramilitārās organizācijas Rotfrontkämpferbund priekšsēdētāju. 1928. gadā Tēlmani ievēlēja Kominternes Izpildkomitejā. 1925. gadā un 1932. gadā Tēlmanis neveiksmīgi kandidēja Veimāras Republikas prezidenta vēlēšanās. Vairākkārt viesojies Padomju Savienībā. Pēc nacistu nākšanas pie varas centās pret to cīnīties un aicināja uz vardarbīgu cīņu, tomēr neguva pietiekamu atbalstu. Pēc Reihstāga ugunsgrēka, kas kļuva par pamatu aizliegt VKP, Tēlmanis neilgu laiku darbojās pagrīdē, tomēr jau 1933. gada 3. martā viņu apcietināja.[3]

Līdz pat 1944. gadam Tēlmanis atradās ieslodzījumā (Berlīnē, Hannoverē, Baucenē). 1944. gada augustā viņu pārveda uz Būhenvaldes koncentrācijas nometni, kur 18. augustā Tēlmanis tika slepeni nošauts.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ernsta Tēlmaņa biogrāfija Arhivēts 2012. gada 15. februārī, Wayback Machine vietnē. (vāciski)
  2. 2,0 2,1 2,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 583. lpp.
  3. hrono.ru Эрнст Тельман (krieviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]