Esteres grāmata

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Estere harēmā

Esteres grāmata, viena no ebreju un kristiešu Bībeles grāmatām kurā aprakstīta neizdevusies intriga, kuras plāns bija iznīcināt visus Ahamneīdu impērijā (ikdienā Persijas impērija) dzīvojošos ebrejus. Ebreju Purima svētki joprojām tiek svinēti tā, kā tie noteikti Esteres grāmatā. Grāmata izceļas ar to, ka tajā nav pieminēts Dievs.

Saturs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmata sākas Persijas valdnieka Ahasvera trešajā valdīšanas gadā. Valdnieks Ahasvers parasti tiek identificēts ar Kserksu I, kas valdīja no 486. līdz 465. gadam p.m.ē., taču dažreiz tiek minēts, ka tas varētu būt bijis arī Artakserkss.

Ahasvers rīko dzīres un liek ķēniņienei Vašti parādīt savu skaistumu dzīru dalībniekiem. Vašti atsakās un zaudē ķēniņienes titulu. Pēc kāda laika tiek sarīkots skaistumkonkurss, lai valsts skaistākā meitene kļūtu par jauno ķēniņieni. Viens no Babilonas trimdā dzīvojošajiem ebrejiem Mordehajs audzina bāreni Hadasu, sava tēvoča meitu. Lai arī Persijas valdnieks Kīrs bija ļāvis izsūtītajiem ebrejiem atgriezties dzimtenē, daļa izvēlējās palikt.

Hadasa uzvar skaistumkonkursā un Ahasvera septītajā valdīšanas gadā kļūst par ķēniņieni Esteri (cēlies no persiešu vārda "Satarah" zvaigzne), taču no valdnieka un visiem citiem slēpj faktu, ka ir ebrejiete. Neilgi pēc tam Mordehajs uzzin un informē par galminieku sazvērestību pret Ahasveru. Dumpinieki tiek sodīti ar nāvi, bet par galveno ministru tiek iecelts agagietis Hamans. Pēc protokola visiem iedzīvotājiem jākrīt ceļos Hamana priekšā, bet ebrejiem ir noliegts zemoties agagiešu priekšā. Mordehaja nepaklausība tā sadusmo Hamanu, ka viņš izlemj iznīcināt visus Persijā dzīvojošos ebrejus.

8. Tad Hamans sacīja ķēniņam Ahasveram: "Ir kāda tauta, kas ir izkaisīta un izklīdināta starp citām visās tavas valsts zemēs; tās likumi atšķiras no ikvienas tautas likumiem, un ķēniņa likumus viņi nepilda, tā ka ķēniņam neklājas tos neievērotus atstāt mierā.
9. Ja ķēniņam tas šķiet labi, lai uzraksta, ka viņi jāiznīcina, un es iesvēršu desmit tūkstošus sudraba talentu ķēniņa ierēdņu rokās, lai tos nodotu ķēniņa mantu glabātavā."
10. Tad ķēniņš novilka savu zīmoggredzenu no savas rokas un deva to agagietim Hamanam, Hammedatas dēlam, jūdu ienaidniekam,
11. un ķēniņš sacīja Hamanam: "Nauda lai top nodota tavā rīcībā, tāpat arī šī tauta, lai tu darītu ar viņu, kā tev patīk."
12. Tad pirmā mēneša trīspadsmitajā dienā valdība sasauca ķēniņa rakstvežus, un viss tika rakstīts, kā Hamans pavēlēja, ķēniņa zemes vietvalžiem un pārvaldniekiem, kas bija katrā zemē, un ikvienas tautas lielkungiem, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai viņas valodā; to rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmogu.
13. Vēstules izsūtīja ar skrējējiem uz visām ķēniņa zemēm, lai iznīcinātu, nokautu un izdeldētu visus jūdus, no zēna līdz sirmgalvim, mazus bērnus un sievas, vienā dienā, proti, divpadsmitā mēneša trīspadsmitajā dienā, kas ir ādāra mēnesis, un arī lai nolaupītu viņu mantu.[1]

Mordehajs un citi ebreji uzzin par šo nodomu un sāk gavēt un sērot. Mordehajs lūdz Esterei runāt ar ķēniņu un atcelt šo pavēli. Estere atbild, ka jau trīsdesmit dienas nav izsaukta pie ķēniņa, un bez speciāla uzaicinājuma ierasties ķeņiņa telpās nozīmē drošu nāvi. Mordehajs atbild, ka, iespējams, par ķēniņieni viņa kļuvusi tieši tāpēc, lai glābtu savus tautiešus.

13. Tad Mordohajs sacīja, lai atbild Esterei: "Neiedomājies sevī, ka tu ķēniņa pilī izglābsies drošāk nekā visi pārējie jūdi!
14. Jo, ja tu tiešām cietīsi klusu šajā laikā, tad atbrīvošana un glābšana jūdiem var rasties no kādas citas puses, bet tu un tava dzimta aizies bojā. Un, kas zina, vai tu tieši šā laika dēļ neesi kļuvusi ķēnišķīgā godā?"
15. Tad Estere pavēlēja atbildēt Mordohajam tā:
16. "Ej, sapulcini visus jūdus, kas atrodas Sūsās, un gavējiet manis dēļ: neēdiet un nedzeriet trīs dienas un naktis; arī es ar savām kalponēm tāpat gavēšu. Un pēc tam es iešu pie ķēniņa, kas gan nav pēc likuma, un, ja es aiziešu bojā, tad aiziešu bojā!"[2]

Ahasvers pieņem Esteri un tie dzīro kopā ar Hamanu, kam šķiet, ka viņš tiešām ir karaļāra favorīts. Taču mājupceļā viņš atkal ierauga Mordehaju un niknumā liek uzcelt karātavas, no kurām plāno viņu pakārt(oriģinālajā tekstā gan tiek minētas nevis karātavas bet miets uz kura domāts uzdurt nāvei nolemto[3]). Tajā naktī Ahasvers mokās ar bezmiegu un liek lasīt valsts notikumu pierakstu,no kura uzzin ka Mordehajs reiz atklājis galminieku sazvērestību, taču par to neko nav saņēmis. Tieši tad pilī ierodas arī Hamans, kuram par nepatīkamu pārsteigumu, ķēniņš liek Mordehaju publiski godināt.

Nākošajā vakarā pie Esteres atkal notiek dzīres kuru laikā viņa Ahasveram atklāj ka ir ebrejiete un izstāsta par Hamana nolūku iznīcināt visus ebrejus. Ķēniņš sadusmojas un liek Hamanu pakārt tajās pašās karātavās, kas tika celtas Mordehajam. Mordehajs tiek iecelts augstā amatā un ķēniņš tam ļauj atriebties tiem, kas bija plānojuši ebrejus iznīcināt. Tieši tajā pašā dienā, kad Hamans bija plānojis iznīcināt ebrejus, viņi visā valstī atriebās saviem ienaidniekiem, nogalinot 75 000 cilvēkus. Nākošajā dienā pēc slaktiņa viņi atpūtās un nolēma šo savu izglābšanās un uzvaras dienu atzīmēt arī turpmāk, radot Purima svētkus.

20. Un Mordohajs uzrakstīja šos notikumus. Un viņš sūtīja vēstules visiem jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasvera zemēs, tuviem un tāliem,
21. lai uzliktu viņiem par pienākumu svinēt ādāra mēneša četrpadsmito dienu, arī tā piecpadsmito dienu katru gadu -
22. kā dienas, kurās jūdi ir panākuši mieru no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā bēdas viņiem ir pārvērtušās par prieku un sēras par svētku dienu, padarot šīs dienas par dzīru un prieka dienām, kad sūta cits citam ēdienus un dāvanas trūcīgiem.
23. Tā jūdi pieņēma kā paražu to, ko viņi toreiz bija iesākuši darīt un ko Mordohajs viņiem bija savās vēstulēs ieteicis, tāpēc
24. ka agagietis Hamans, Hammedatas dēls, visu jūdu ienaidnieks, bija gan sataisījies pret jūdiem, lai viņus iznīcinātu, un bija metis pūr, tas ir, meslus, lai viņus izdeldētu un iznīcinātu,
25. bet, kad Estere griezās ar lūgumu pie ķēniņa, ķēniņš bija pavēlējis ar rakstu, lai Hamana ļaunais nodoms, ko tas bija iecerējis pret jūdiem, krīt atpakaļ uz viņa paša galvu un lai pakar viņu un viņa dēlus pie karātavām.
26. Tādēļ šīs dienas sauc pūrīm, pēc vārda pūr. Un šīs vēstules satura dēļ un visa tā dēļ, ko viņi bija redzējuši un piedzīvojuši,
27. jūdi apņēmās un uzlika par pienākumu saviem pēcnācējiem un visiem, kas pieslējās viņiem, ka viņi nepalaidīs, bet svinēs šīs divas dienas, kā viņiem ir rakstīts priekšā, viņu pašu stingri noteiktā laikā ik gadus;
28. ka šīs dienas tiktu pieminētas un svinētas katrā paaudzē, katrā dzimtā, katrā zemē un katrā pilsētā; šīs pūrīm dienas nedrīkst iznīkt no jūdu vidus, un to piemiņa nedrīkst zust starp viņu pēcnācējiem.
29. Tad ķēniņiene Estere, Abihaila meita, un jūds Mordohajs ar visu savu ietekmi rakstīja otru vēstuli par pūrīm, lai tos apstiprinātu.
30. Un viņš izsūtīja visiem jūdiem Ahasvera valstī, uz simts divdesmit septiņām zemēm, vēstules, kas bija pilnas ar miera un patiesības vārdiem,
31. lai apstiprinātu šīs pūrīm dienas noteiktā laikā, kā viņiem jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere bija noteikuši un kā viņi paši sev un saviem pēcnācējiem to bija apstiprinājuši līdz ar priekšrakstiem par gavēšanu un vaimanāšanām.
32. Un Esteres pavēle apstiprināja šos noteikumus par pūrīm; un tas tika ierakstīts grāmatā.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]