Fēlinga šķīdums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fēlinga reaģenta aktīvās sastāvdaļas bistartratokuprāta(II) anjona [Cu(C4H4O6)2]4− bumbiņu un stienīšu modelis

Fēlinga šķīdums ir reaģents, kuru izmanto ogļhidrātu un ketonu funkcionālo grupu noteikšanai šķīdumā. Metodi 1849. gadā izstrādāja vācu ķīmiķis Hermanis Fēlings.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēlinga šķīdumu iegūst, vienādās attiecībās salejot kopā Fēlinga šķīdumu I un Fēlinga šķīdumu II. Fēlinga šķīdums I ir vara (II) sulfāta šķīdums, bet Fēlinga šķīdums II ir kālija nātrija tartrāta un stipra sārma (parasti nātrija hidroksīda) maisījums šķīdumā. Abus šos šķīdumus salejot kopā, Cu2+ joni saistās ar tartrāta joniem, veidojot komplekso bistartratokuprāta(II)4− jonu.

Fehling orz.svg

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fēlinga reakcija — pa kreisi negatīva, pa labi pozitīva (paraugs ir saturējis ogļhidrātus)

Karbonilgrupas saturošu vielu noteikšanai izmanto svaigi pagatavotu Fēlinga reaģentu. Sildot kopā ar analizējamo paraugu, rodas oranžsarkanas nogulsnes — vara (I) oksīds. Šo reakciju, ko sauc arī par Fēlinga reakciju, lieto reducējošo cukuru noteikšanai pārtikas produktos.[1]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]