Fēnikss

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par ugunsputnu. Par citām jēdziena Fēnikss nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Vairogs ar Fēniksa heraldiku

Fēnikss (grieķu: Φοῖνιξ, phoínix) ir mitoloģisks putns, kurš sadegot ir spējīgs atdzimt no pelniem. Leģenda vēsta, ka fēnikss dzimst līdz ar saullēktu un mirst līdz ar saulrietu. Fēnikss vēlāk tika pieņemts kā Agrās kristietības simbols. Saskaņā ar leģendām, Fēnikss varētu dzīvot vairāk nekā 1400 gadus pirms atdzimšanas.[1]

Saskaņā ar vēsturiskajiem ierakstiem, Fēnikss varētu simbolizēt ilgu mūžu, "atjaunošanos, kā arī sauli, laiku, impēriju, ziedošanu, augšāmcelšanos, dzīvi debesu paradīzē, Kristus, Mariju un dažādus kristīgo dzīves aspektus".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Lundy, 1876, 425. lpp.
  2. Van der Broek, 1972, 9. lpp.