Jaunava Marija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Jēzus Kristus māti. Par citām jēdziena Madonna nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Žana Fukē glezna "Jaunava ar bērnu enģeļu ielokā" (apm. 1450. g., koks, 93x85 cm, Antverpene)
Populārs 19. gs. Jaunavas Marijas atveidojums, kas uzsver Dievmātes šķīsto sirdi.

Saskaņā ar Jauno Derību Jaunava Marija (aramiešu מרים 'rūgts') bija Jēzus Kristus māte un (viņa ieņemšanas brīdī) Jāzepa sieva (Mateja 1:18-20, Lūkas 1:35). Lielākā daļa kristiešu un musulmaņu uzskata, ka Marija Jēzus ieņemšanas brīdī bija jaunava un ka tas notika ar brīnuma palīdzību.

Marijai īpaši godina kristietībā, it īpaši Romas Katoļu, kā arī Pareizticīgo baznīcās, taču viņai ir liela nozīme arī islāmā. Kristīgās teoloģijas nozari par Mariju dēvē par marioloģiju.

Katoļticībā Marijas Debessbraukšanas dienu svin 15. augustā. 1964. gadā pāvests Pāvils VI Mariju pasludināja par Baznīcas Māti.

Jaunavu Mariju dēvē arī par Dievmāti, Madonnu, Pestītāja māti u.tml.

Kristiešu un musulmaņu uzskati par Mariju[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nevainīgā ieņemšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nevainīgā ieņemšana ir Romas Katoļu baznīcas doktrīna, kas apgalvo, ka Marija bija brīva no grēka jau kopš viņas pašas ieņemšanas brīža. Pareizticīgo baznīca šo doktrīnu nepieņem, jo uzskata, ka bez iedzimtā grēka Marija būtu atšķirta no pārējiem cilvēkiem, taču apgalvo (tāpat kā lielākā daļa protestantu), ka Marija tika atbrīvota no grēka ar Jēzus ieņemšanas brīdi. Šajās reliģijās arī uzskata, ka Marija nekad nav grēkojusi.

Arī musulmaņi tic nevainīgajai ieņemšanai un ka (atšķirībā no pārējiem cilvēkiem) Marija dzimusi brīva no grēka un kārdinājuma.

Jaunava Marija mākslā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Simbolika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tradīcija attēlot Jaunavu Mariju mākslā ir ārkārtīgi sena, tāpēc ar to saistās noteikta simbolika. Starp Jaunavas Marijas atribūtiem jāmin roze (pēc senas leģendas pirms iedzimtā grēka rozēm nebija ērkšķu, un Jaunava Marija tiek dēvēta par "rozi bez ērkšķiem"; rozes simbolizē Marijas mīlestību), lilija (šķīstības simbols), jasmīns (jo parasti zied Jaunavas Marijas mēnesī maijā un tā baltā krāsa simbolizē šķīstību), narcise (simbolizē Marijas ciešanas), ciprese (jo tā aug taisni uz augšu), īriss (Marijas ciešanu simbols).

Atklāsmes grāmatā Marija aprakstīta kā "saulē tērpta sieviete un mēness zem viņas kājām, bet tai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis" (Atklāsmes 12:1). Mēness ir sens šķīstības simbols (skat. Selēne un Artemīda).

Dažkārt uz apģērba virs Jaunavas Marijas klēpja attēlotas nelielas sirdis, kas simbolizē ieņemto Kristu.

Marijas simbols ir arī hortus conclusus, neliels dārzs, kurā aug rozes, īrisi un lilijas.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]