FK Liepājas Metalurgs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par futbola klubu. Par citām jēdziena Liepājas Metalurgs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
SK Liepājas Metalurgs
SK Liepajas Metalurgs logo.png
Nosaukums Sporta klubs
"Liepājas Metalurgs"
Līga Virslīga
2013 5. vieta
Dibināts 1997. gadā 
Beidza pastāvēt 2014. gadā
Stadions Daugavas stadions, Liepāja

(ietilpība: 5000)

Prezidents Valsts karogs: Latvija Sergejs Zaharjins
Galvenais treneris Valsts karogs: Latvija Jānis Intenbergs
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas

SK Liepājas Metalurgs bija Latvijas futbola klubs, kas tika dibināts 1997. gadā uz FK Baltika bāzes. Līdz 2007. gadam klubs bija pazīstams kā "FHK Liepājas Metalurgs".

2005. gadā Liepājas Metalurgs kļuva par Latvijas čempioniem futbolā, kļūstot par pirmo komandu, kas uzvarējusi Latvijas čempionātā pēc Skonto FC 13 gadu uzvaru sērijas. Komandas visu laiku ievērojamākie spēlētāji ir Viktors Dobrecovs, Genādijs Soloņicins, Rolands Bulders, Dzintars Zirnis un Aleksandrs Katasonovs. Komanda arī vairākkārt piedalījusies UEFA kausa izcīņā, spēlējot pret tādām komandām kā Heerenveen, FC Schalke 04 un Genk. 2014. gada 14. janvārī klubs paziņoja par darbības pārtraukšanu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metalurģijas uzņēmuma "Liepājas metalurgs" priekšgājēja bija drāšu fabrika "Bekers & Co", kura dibināta 1882. gadā.

1900 - 1940[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liepājā futbols aizsācies pagājušā gadsimta sākumā. Vēlāk par vadošo klubu kļuvušā biedrība "Olimpija" tika dibināta kā otrais riteņbraukšanas klubs 1909. gada 24. martā. Divdesmitajos gados sāka rīkot Latvijas meistarsacīkstes. Sākumā tajās dominēja Rīgas komandas, bet pavisam drīz sevi sāka pieteikt arī provinces futbols. 1923. gadā par provinces spēcīgāko klubu kļuva Liepājas LNMS. Drīz pēc tam ne vien Liepājā, bet arī Latvijā spēcīgākās futbola komandas godu iekaroja klubs "Olimpija", kurā nodarbojās ar vairāk nekā 10 sporta veidiem - sākot ar galda tenisu un beidzot ar burāšanu. Par sporta veidu Nr.1 klubā kļuva futbols."Olimpija" pirmās Latvijas neatkarības laikā veselas 7 reizes kļuva par valsts čempioniem. Pirmoreiz tas notika tālājā 1927. gadā. Vienīgais spēlētājs, kurš izcīnīja visus 7 meistartitulus bija pussargs Kārlis Tils. 1930. gadā mūžīgā glabāšanā "Olimpija" ieguva Rīgas kausu (to mūžīgā glabāšanā piešķīra tai komandai, kura kausu ieguva trīs reizes pēc kārtas), kura izcīņā piedalījās visi Latvijas Futbola savienības klubi.

FK Liepājas Olimpijas logo

Neatkarības gados "Olimpija" valstsvienībai sagatavoja 17 spēlētājus, kuri, kopā spēlējot, Latvijas izlasē nospēlēja 141 spēli, gūstot 12 vārtus. Visvairāk spēļu aizvadīja vārtsarga Harijs Lazdiņš, pussargs Rūdolfs Kronlaks un aizsargs Fricis Laumanis - 18. Visvairāk vārtu "olimpiešiem" guva Voldemārs Žins, kurš 10 spēlēs guva 5 vārtus. Visvairāk "Olimpijas" spēlētāju - 6 piedalījušies 1926. gada 21. augusta izbraukuma spēlē pret Lietuvu. Šajā spēlē Latvijas izlasei uzvaru kaldināja Pikols, Tils, Dambrevics, Blūzmanis, Dudaņecs un Feldbergs.

Klubs bija viens no futbola modes noteicējiem, jo tajā laikā par liepājniekiem vairāk titulus izcīnījusi bija tikai Rīgas FK - 8. 1936. gadā komandu sāka trenēt bijušais Austrijas izlases uzbrucējs Otto Fišers. Četrus gadus līdz kara sākumam viņa vadībā komanda piedalījās trijos čempionātos.

Kas attiecas uz drāšu fabrikas komandas sasniegumiem, tad 1932. un 1933. gada sezonas tai bija veiksmīgākās. Šajā laikā komanda uzvarēja Kurzemes reģionā, kas liepājniekiem deva iespēju pārspēlēs sacensties par tiesībām spēlēt Latvijas meistarsacīkstēs nākamsezon. Vispirms drāšu fabrikas futbolisti pārspēja Latgales labāko komandu ar 7:1, bet izšķirošajā spēlē piekāpās Rīgas komandai "Hakoah" ar 2:0. Mazliet agrāk, 1931. gadā komanda aizvadīja savu pirmo starptautisko spēli. Pretinieks bija profesionālā čehu komanda "Nahod", kura liepājniekus apspēlēja ar 11:1. Pēc tam, tiekoties ar divām angļu amatieru komandām, rezultāti bija labāki - 3:4 ar "Norfolk" un 6:1 pret "Dortšīru".

1945 - 1959[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc otrā pasaules kara Liepājas futbolā un ne tikai tur par vadošajiem klubiem kļuva "Daugava" un "Dinamo". Pirmais divreiz kļuva par Latvijas PSR čempionu un izcīnīja tās kausu (tas notika divos gados - 1946. un 1947. gadā). Bez tam, "Daugava" aktīvi aizvadīja draudzības spēles ar vadošajām PSRS komandām.

1949. gadā klubus "Daugava" un "Dinamo" apvienoja pilsētas metalurģijas uzņēmums "Sarkanais metalurgs", kurš savu nosaukumu deva arī futbola komandai. Rūpnīcas direktors Pēteris Zvaigzne bija liels futbola piekritējs. Labākie pilsētas futbolisti tika pie darba un jau tā paša gada 10. aprīlī komanda aizvadīja savu pirmo spēli, kurā ar 3:4 izbraukumā piekāpās Klaipēdas futbolistiem. Kā izrādījās, tad šī pārbaude tikai iekārdināja futbolistus, kuri atlikušo sezonu aizvadīja vienā elpas vilcienā. Komanda uzvarēja visās 22 spēlēs, tādējādi uzvarot arī republikas čempionātā - vārtu attiecība 122:9. Izcīnīts tika arī LPSR kauss, kuru vēlreiz izdevās iegūt 1955. gadā.

1950. gadā komanda sāka startēt PSRS kausa izcīņā. 3. oktobrī Liepājā ieradās Maskavas "Torpedo" futbola komanda - šīs trofejas ieguvēja 1949. gadā. "Torpedo" sastāvā bija tādi izcili futbolisti kā Augustīns Gomess, Pavels Solomatins un Aleksandrs Ponomarjovs. Tieši pēdējais 1/32 Kausa izcīņas spēlē piecpadsmit minūtes pirms spēles beigām, guva lūzuma vārtus. Spēle noslēdzās ar rezultātu 0:3.

Vēlāk "Sarkanā metalurga" vēsturē tika aizvadīta vienīgā starptautiskā spēle. Liepājā tika apspēlēta Polijas "Gurnik" no Katovices ar rezultātu 1:0. Septiņreiz laika posmā no 1949. - 1959. gadam "Sarkanais metalurgs" (1949., 1951., 1953 - 1954., 1956 - 1958. gados) kļuva par Latvijas PSR čempioniem un trīs reizes izcīnīja otro vietu. Aizvadītajās 207 spēlēs komanda izcīnīja 167 uzvaras 25 spēles spēlēja neizšķirti un tikai 15 reizes tika zaudēts. Vārtu attiecība - 646:119. Visus 15 gadus "Daugavas" un "Sarkanā metalurga" sastāvā spēlēja Jānis Novikovs, kurš izcīnīja 9 čempiona titulus. Nedrīkst nepieminēt arī Afanasiju Ptičkinu, sešas reizes kļuvis par LPSR čempionu kā spēlētājs, bet vēlāk kā treneris uz jauniem panākumiem vadījis "Sarkano metalurgu" un "Daugavas" futbola komandas. Arī Ernests Ziņģis kā spēlētājs ir bijis čempiona godā, kā arī būdams "Sarkanā metalurga" treneris, četrreiz aizvedis komandu līdz valsts zeltam un trīs reizes līdz sudrabam septiņu gadu laikā. Aizmirst nedrīkst arī Voldemāru Sudmali, kurš "metalurgu" sastāvā piecas reizes kļuva par republikas čempionu, bet vēlāk pārstāvējis Rīgas "Daugavu" - tās galveno komandu.

"Sarkanajam metalurgam" starp uzvarām ir arī tādi panākumi, kā divreiz izcīnītais četru republiku kauss. Tāpat komanda izcīnīja arī VCSPS kausu, kas notika 1954. gada beigās, divās pārspēlēs ar Rīgas "Daugavu" (1:2, 2:0) tika izcīnīta iespēja pārstāvēt Latviju PSRS meistarsacīkstēs. 1955. gadā komandas tika apvienotas un tā bāzējās Rīgā - Liepājā tika aizvadīta tikai viena spēle. To sezonu PSRS B klases pirmās zonas meistarsacīkstēs Liepājas rīdzinieki pabeidza 14. vietā 16 komandu konkurencē.

1960 - 1990[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1960. gadā Liepājas komandai deva iespēju pašai ar savu komandu piedalīties PSRS B klases meistarsacīkstēs. "Sarkanais metalurgs" sezonu iesāka 10. aprīlī Batumi, tiekoties ar vietējo "Dinamo" - 0:1, bet pēc nedēļas tika izcīnīta pirmā uzvara, kur Erevānā ar 2:0 uzvarēts tika vietējais "Burevestņik". Arī sezonas turpinājums komandai bija veiksmīgs. Otrā riņķa vidū tā atradās ceturtajā vietā, bet sezonas noslēgumā ierindojās astotajā vietā sešpadsmit komandu konkurencē. Neskatoties uz to, ka 1960. gada sezona "metalurgiem" bija viena no veiksmīgākajām PSRS meistarsacīkstēs (labāk klājās tikai 1963. gadā, kad tajā pašā B klasē tika izcīnīta septītā vieta) vietējā publika, kura bija pieradusi pie lielākiem panākumiem vietējā mēroga sacensībās, gaidīja no komandas ko vairāk. Tā rezultātā sezonas beigās nomainījās gan komandas treneri (Ptičkins un Ziņģis), gan arī komandas saimnieki un tā pārgāja "Liepseļmaša" rokās.

"Sarkanā metalurga" futbola komanda septiņdesmito gadu sākumā atkal sāka startēt Latvijas meistarsacīkstēs. Savu labāko rezultātu komanda sasniedza 1979. - 1985. gados - divreiz izcīnīta 5. vieta.

1962. gadā šefību pār pilsētas galveno komandu pārņēma zvejnieku kolhozs un komanda iemantoja tā nosaukumu - "Zvejnieks". Tās galvenais uzdevums bija rezervju sagatavošanai futbola komandai Rīgas "Daugava". Atliek tik vien atcerēties tādu futbolistu kā Ainārs Linards, kurš 1994. gada pasaules atlases turnīrā guva pirmos vārtus Latvijas valstsvienībai.

70. un 80. gados "Liepājas metalurga" komandas krāsas aizstāvēja vairāki no vēlākajiem tā darbiniekiem. Piemēram, Viktors Lukins - astoņdesmito gadu vidus "Zvejnieka" priekšnieks, vēlāk bija kluba dublieru treneris. Komandas standarta 11 metru soda sitienu izpildītājs bija Jurijs Romaņenko, kurš tagad ir "Liepājas metalurga" menedžeris. Uzbrukumā darbojās Ilmārs Verpakovskis un Jānis Intenbergs, kuri abi vēlāk daudz devuši arī Liepājas jauno futbolistu audzināšanā.

1990. gadie[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

DAG-Liepājas logo

Padomju čempionātā astoņdesmito gadu beigās Liepāju pārstāvēja komanda ar nosaukumu "Olimpija". Tā ieguva trešo vietu pirmajā neatkarīgās Latvijas čempionātā. Vēlāk komandai sākās lejupslīde - 1992. gadā 6. vieta, 1993. gadā 7. vieta. 1994. gadā komanda saucās jau FK "Liepāja", kas meistarsacīkstēs ierindojās tikai priekšpēdējā 11. vietā. 1995. gadā valsts meistarsacīkstēs komandu pārstāvēja DAG "Liepāja", kas ieņēma astoto vietu desmit komandu konkurencē. 1996. gadā Liepājas "Baltija" bez uzņēmuma "Liepājas metalurgs" atbalsta ierindojās ceturtajā vietā un 1997. gadu komanda iesāka ar nosaukumu "Baltika/Metalurgs", bet pabeidza kā "Liepājas metalurgs".

Infrastruktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stadions "Daugava"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stadions "Daugava" Piejūras parkā, Liepājā
Stadiona evakuācijas plāns

Galvenā sporta arēna Liepājā ir stadions "Daugava". Tā vēsture aizsākās 1922. gadā, pilsētas "strādnieku sporta biedrība" vērsās pie pilsētas vadības un lūdza tai, lai ierāda vietu stadiona ierīkošanai. Beigu beigās tika uzbērti vaļņi, kur tiem pa vidu tika ierīkots futbola laukums un skrējceliņi. Uz uzbēruma, kas atradās jūras pusē tika uzbūvētas 500 skatītāju sēdvietas un tieši pilsētas 300. gada dienas svinībās 1925. gada 14. jūnijā stadions tika oficiāli atklāts.

1933. gadā stadionu nodēvēja par "Pilsētas stadionu" un tas tika nodots lietošanai visām Liepājā esošajām sporta biedrībām. Divus gadus vēlāk tika ģērbtuves, vieglatlētikas sektors un skrējceliņi. Līdz pat otrā pasaules kara sākumam sporta karaliene dominēja stadionā. Kara laikā stadionā tika ierīkots pat lidlauks, bet pēc fašistiskās Vācijas kapitulācijas tajā notika vērienīgi rekonstrukcijas darbi. Stadionā tika izbūvētas koka tribīnes 1000 skatītāju vietām un arī jaunas ģērbtuves ar dušu.

1945. gadā no stadiona "Olimpija" uz "Daugavu" (par godu sporta biedrībai, tieši šajā gadā stadions ieguva savu tagadējo nosaukumu, kurai tas tobrīd piederēja) pārcēlās futbols. No šā brīža par saimnieku stadionā kļuva sporta karalis, protams, netika aizmirsts arī par vieglatlētiku. No četrdesmito gadu vidus līdz pat piecdesmito gadu beigām stadions "Daugava" kļuva par liecinieku deviņiem futbola čempiona tituliem. Uz spēlēm tajā laikā ieradās tādi slaveni Padomju Savienības klubi kā Maskavas un Tbilisi "Spartak" un Maskavas "Torpedo" un VVS.

Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā tika uzceltas dzelsbetona tribīnes ar jau 5000 skatītāju vietām, tika uzcelts arī paviljons ar ģērbtuvēm un dušas telpām, tika ierīkota arī treniņu zāle pakotāju un svarcēlāju nodarbībām.

Sešdesmito un septiņdesmito gadu mijā arēnas vieglatlētikas sektori un skrejceliņš tika pie bituma seguma, bet pie jauna zālāja tika futbola laukums. Vēlāk, astoņdesmito gadu beigās vieglatlētikas sektori tika pie jauna gumijas seguma, bet padomāts tika arī par sportistu un treneru ērtībām, tāpēc tika uzcelta jauna divstāvu ēka ar ģērbtuvēm, dušas un administrācijas telpām. Pie reizes arī rezerves laukums bija ticis pie jauna sintētiskā seguma.

Pēc tam, kad deviņdesmito gadu beigās futbola komandu pārņēma "Liepājas metalurgs", "Daugavas" stadiona tribīnēs koka soli tika nomainīti pret plastmasas sēdekļiem. Savu kārtu 2001. gada pavasarī sagaidīja arī ēka, kur spēlēm gatavojas futbolisti. Pēc kapitālā remonta ēka kļuva par veselu kompleksu, kurā bija ģērbtuves, sauna ar baseinu un trenažieru zāle. 2003. gadā futbola laukumam veica drenāžas darbus un tika uzklāts jauns, no Somijas atvests zālājs. 2005. gadā pēc tribīņu rekonstrukcijas stadions ieguva jau mūsdienīgas arēnas izskatu. No jauna tika uzcelta VIP loža un virs galvenās tribīnes tika uzcelts jumts. Tāpat uzcēla arī trīsstāvu informācijas māju un jaunu krāsainu tablo. Stadionā ir iekārtota informācijas aleja, kur ir iespējams iepazīties ar Liepājas futbola vēsturi un visu "Liepājas metalurga" futbola komandu rezultātiem.

Liepājas stadions "Daugava" tiek uzskatīts par vienu no labākajiem valsts futbola stadioniem un ir izpelnījies vairākkārtējas atzinības.

Stadions "Olimpija"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1920. gadā sporta biedrība "Olimpija", kas bija populārākā sporta biedrība Liepājā, no pilsētas varas vīriem saņēma atļauju Kūrmājas prospekta galā iekārtot futbola laukumu un velotreku. Tieši šajā laukumā trenējās un spēlēja "Olimpija" - septiņkārtējā pirmskara Latvijas čempione futbolā.

Deviņdesmito gadu sākumā šajā stadionā, kurš padomju laikos tika saukts par "Dinamo", tika rīkoti gan stadionmotokrosi, gan autosacīkstes. Bet vēlāk stadions tika pilnībā nolaists. Savu atdzimšanu tas sāka tikai tad, kad to savā aprūpē pārņēma FHK "Liepājas metalurgs". Vērienīgi labiekārtošanas darbi tur sākās 2001. gadā.

Tagad stadionā ir četri futbola laukumi, kur trīs no tiem ir dabīgā seguma, bet viens - mākslīgā. Tāpat FHK "Liepājas metalurga" Leona Valinska jaunatnes futbola centra" vajadzībām ir iekārtotas gan ģērbtuves, gan trenažieru zāle.

Stadions "Liepājas metalurgs 2"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stadionam ir divi nosaukumi - Stadions "Liepājas metalurgs 2" vai Leona Valinska stadions. Stadions atrodas vienā no pilsētas parkiem - Raiņa parkā. Kad pilsētas galvenajā stadionā "Daugava" tika uzklāts jaunais zālājs, tā vecais uzreiz nonāca šajā futbola laukumā. Sākumā šeit spēlēja meistarkomandas dublieri, bet tagad tas tāpat kā stadions "Olimpija" ir nodots FHK "Liepājas metalurgs"

Iegūtie tituli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūtās vietas Latvijas čempionātā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas futbola Virslīga Latvijas futbola Virslīga 2013 Latvijas futbola Virslīga 2012 Latvijas futbola Virslīga 2011 Latvijas futbola Virslīga 2010 Latvijas futbola Virslīga 2009 Latvijas futbola Virslīga 2008 Latvijas futbola Virslīga 2007 Latvijas futbola Virslīga 2006 Latvijas futbola Virslīga 2005 Latvijas futbola Virslīga 2004 Latvijas futbola Virslīga 2003 Latvijas futbola Virslīga 2002 Latvijas futbola Virslīga 2001 Latvijas futbola Virslīga 2000 Latvijas futbola Virslīga 1999 Latvijas futbola Virslīga 1998 Latvijas futbola Virslīga 1997

Komandas galvenie treneri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]