1997. gads
Vikipēdijas raksts
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1994 1995 1996 - 1997 - 1998 1999 2000 |
| 1997. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1997. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1997 MCMXCVII |
| Ab urbe condita | 2750 |
| Armēņu kalendārs | 1446 ԹՎ ՌՆԽԶ |
| Ķīniešu kalendārs | 4693 – 4694 丙子 – 丁丑 |
| Etiopu kalendārs | 1989 – 1990 |
| Ebreju kalendārs | 5757 – 5758 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2052 – 2053 |
| - Shaka Samvat | 1919 – 1920 |
| - Kali Juga | 5098 – 5099 |
| Irānas kalendārs | 1375 – 1376 |
| Islāma kalendārs | 1418 – 1419 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1997. (MCMXCVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 17. janvāris — nesējraķete Delta-2 ar GPS pavadoni eksplodēja īsi pēc pacelšanās.
- 19. janvāris — Jasirs Arafats atgriezās Hebronā pēc 30 gadiem, atzīmējot Izraēlas kontrolētā Rietumkrasta pārņemšanu palestīniešu pārvaldībā.
- 20. janvāris — Bils Klintons sāka savu otro termiņu kā ASV prezidents.
- 22. janvāris — Madlēna Olbraita kļuva par pirmo sievieti ASV Valsts sekretāra (ārlietu ministra) amatā.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 22. februāris — Rozlinā, Skotijā, zinātnieki paziņoja, ka tikusi klonēta aita Dollija, un tā piedzima 1996. gada jūlijā.
- 23. februāris - kosmiskajā stacijā Mir izcēlās neliels ugunsgrēks.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 1. marts — Eiropā un Austrālijā laida pārdošanā Nintendo 64 datorspēļu konsoli.
- 6. marts:
- Pablo Pikaso glezna Tête de Femme tika nozagta no Londonas galerijas, un atrasta nedēļu vēlāk.
- Šrilankā Tamilu Tīģeri uzbruka militārajai bāzei, nogalinot vairāk nekā 200 cilvēku.
- 11. marts — eksplozijā kodolatkritumu pārstrādes rūpnīcā Japānā tika apstaroti 35 strādnieki.
- 13. marts — Indijas Žēlsirdības misija ievēlēja Māsu Nirmalu par Mātes Terēzes pēcteci.
- 22. marts:
- Tāra Lipinska 14 gadu vecumā kļuva par jaunāko pasaules čempioni daiļslidošanā.
- Heila-Bopa komēta sasniedza tuvāko punktu Zemei savā trajektorijā.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 21. aprīlis — Pegasus XL raķete kā sekundāro kravu nogādāja kosmosā 24 cilvēku mirstīgās atliekas, kas iezīmēja pirmās bēres kosmosā.
- 22. aprīlis — beidzās 126 dienu ķīlnieku krīze Japānas vēstniecībā Limā, Peru pēc specvienību uzbrukuma ēkām, izglābjot 71 ķīlniekus. Viens ķīlnieks mira no sirdstriekas, 2 valdības spēku kareivji, kā arī visi 14 Tupak Amaru kaujinieki gāja bojā apšaudē.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. maijs — parlamenta vēlēšanās Apvienotajā Karalistē uzvarēja leiboristu partija, beidzot konservatīvo partijas 18 gadu valdīšanu.
- 2. maijs — Tonijs Blērs tika apstiprināts par Apvienotās Karalistes premjerministru.
- 10. maijs — zemestrīcē netālu no Ardekulas, Irānas ziemeļaustrumos, bojā gāja vismaz 2400 cilvēku.
- 11. maijs — IBM dators Deep Blue pēdējā revanša mača partijā uzvarēja šaha pasaules čempionu Gariju Kasparovu, kļūstot par pirmo datoru, kas mačā pieveic pasaules čempionu
- 12. maijs — tika noslēgts Krievijas un Čečenijas miera līgums.
- 14. maijs — tika nodibināta avioalianse Star Alliance, kuru veidoja Air Canada, Lufthansa, SAS, Thai Airways International un United Airlines.
- 31. maijs — oficiāli tika atklāts 13 km garais Konfederācijas tilts Kanādā, kas ir garākais tilts pār ledus klātiem ūdeņiem; tas savieno Prinča Edvarda salu un Ņūbransviku.
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 6. jūnijs — naktī uz 6. jūniju Rīgānotika pērkoņkrustiešu organizēts Uzvaras pieminekļa spridzināšanas mēģinājums.
- 25. jūnijs — kosmosa kravas kuģis Progress M-34 ietriecās orbitālajā stacijā Mir, izraisot tās dehermetizāciju.
- 30. jūnijs — Londonā iznāk pirmā Harija Potera sērijas grāmata — Harijs Poters un Filozofu akmens
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 1. jūlijs — Apvienotā karaliste nodeva Honkongu Ķīnas Tautas republikas pārvaldībā.
- 4. jūlijs — NASA kosmiskā zonde Pathfinder nolaidās uz Marsa virsmas, nogādājot tur arī pirmo Marsa visurgājēju Sojourner.
- 8. jūlijs — NATO uzaicināja Čehiju, Poliju un Ungāriju pievienoties aliansei 1999. gadā.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 1. augusts — Boeing un McDonnell Douglas pabeidza to apvienošanos.
- 31. augusts — neilgi pēc pusnakts autoavārijā, kādā Parīzes tunelī tika smagi ievainota un slimnīcā nogādāta Princese Diāna. Par viņas nāvi tika paziņots plkst. 4:00 no rīta pēc vietējā laika.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 26. septembris — zemestrīce satricināja Itālijas reģionus Umbriju un Marki, izraisot Svētā Franciska bazilikas sagrūšanu Asīzē.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 15. oktobris — uz Saturnu tika palaista starpplanētu zonde Cassini-Huygens.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 11. novembris — Mērija Makalīze (Mary McAleese) tika ievēlēta par Īrijas 8. prezidentu.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 4. janvāris — Juris Kaminskis, latviešu teātra un kino aktieris
- 10. janvāris — Aleksandrs Tods (Alexander Robertus Todd), skotu ķīmiķis (dzimis 1907.)
- 12. janvāris — Čārlzs Haginss (Charles Brenton Huggins), Kanādā dzimis vēža pētnieks (dzimis 1901.)
- 13. janvāris — Ansis Artums, latviešu gleznotājs (dzimis 1908.)
- 16. februāris — Alvis Vītoliņš, latviešu šahists (dzimis 1946.)
- 19. februāris — Dens Sjaopins (Dèng Xiǎopíng), Ķīnas Tautas Republikas vadītājs (dzimis 1904.)
- 7. marts — Edvards Pērsels (Edward Mills Purcell), ASV fiziķis (dzimis 1912.)
- 9. marts — The Notorious B.I.G. (Kristofers Voless), ASV reperis (dzimis 1972.)
- 5. aprīlis — Alens Ginsbergs (Allen Ginsberg), ASV dzejnieks (dzimis 1926.)
- 7. aprīlis — Georgijs Šoņins (Георгий Степа́нович Шонин), PSRS kosmonauts (dzimis 1935.)
- 12. aprīlis — Džordžs Valds (George Wald), ASV zinātnieks (dzimis 1903.)
- 25. aprīlis — Aleksejs Auziņš, latviešu futbolists, hokejists (dzimis 1910.)
- 2. maijs — Džons Eklzs (John Carew Eccles), Austrālijas neirofiziologs (dzimis 1903.)
- 22. maijs — Alfrēds Heršejs (Alfred Day Hershey), ASV bioķīmiķis (dzimis 1908.)
- 25. jūnijs — Žaks Īvs Kusto (Jacques-Yves Cousteau), franču pētnieks (dzimis 1910.)
- 15. jūlijs — Džanni Versače (Gianni Versace), itāliešu modes dizainers (dzimis 1946.)
- 8. augusts — Svjatoslavs Rihters (Святослав Теофілович Ріхтер), ukraiņu pianists (dzimis 1915.)
- 21. augusts — Jurijs Ņikuļins (Юрий Владимирович Никулин), krievu klauns un aktieris (dzimis 1921.)
- 23. augusts — Džons Kendrū (John Kendrew), britu molekulārbiologs (dzimis 1917.)
- 31. augusts — Princese Diāna (Diana, Princess of Wales), Velsas prinča Čārlza pirmā sieva (dzimusi 1961.)
- 5. septembris — Māte Terēze, albāņu misionāre un humāniste (dzimusi 1910.)
- 7. septembris — Mobutu Sese Seko (Mobutu Sese Seko Nkuku Ngbendu wa Za Banga), Zairas prezidents (dzimis 1930.)
- 10. septembris — Oļģerts Dunkers, latviešu aktieris, režisors (dzimis 1932.)
- 12. oktobris — Džons Denvers (John Denver), amerikāņu kantrī mūziķis (dzimis 1943.)
- 5. novembris — Jesaja Berlins (Isaiah Berlin), britu/ebreju filozofs (dzimis 1909.)
