Feneks

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Feneks
Vulpes zerda (Zimmermann, 1780)
Feneks
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Suņu dzimta (Canidae)
Ģints Lapsas (Vulpes)
Suga Feneks (Vulpes zerda)
Izplatība
Fennec area.png

Feneks (Vulpes zerda) ir suņu dzimtas (Canidae) lapsu ģints (Vulpes) plēsējs. Ir strīdīgs jautājums par to, vai feneks vispār pieder pie lapsu ģints, jo fenekam ir neraksturīgas īpašības lapsām; feneks veido harēmus, ko nedara citas lapsas. Fenekam ir 32 hromosomu pāri, citām lapsām ir no 35 līdz 39. Zinātnieki dalās divās daļās; pirmā grupa uzskata, ka feneks ir lapsu ģintij piederīga suga, otra grupa uzskata, ka feneks ir vienīgā sugā feneku ģintī (Fennecus zerda) .

Feneks dzīvo Sahāras tuksnesī Ziemeļāfrikā[1]. Feneku bieži medī, lai gan tas nemēdz medīt mājdzīvniekus. Mednieki to ir iecienījuši kažokādas dēļ. Feneki tiek turēti arī mājās kā eksotiskie mīluļi.

Izskats un ieradumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fennec fox.jpg

Feneks ir vismazākā lapsa lapsu ģintī ar ļoti lielām ausīm; ķermeņa garums 30-40 cm, astes garums 18-30 cm, ausu garums 15 cm, augums skautā 18-22 cm, svars 1-1,5 kg[2]. Feneka kažoks ir smilšu krāsā, kas ļauj tam saplūst ar tuksneša smiltīm. Lielās ausis palīdz atdzesēt ķermeni un sadzirdēt medījumu naktī, jo feneks iziet medīt tikai naktī. Tā dzirde ir tik laba, ka feneks var dzirdēt kukaiņus, kas rāpo pa smiltīm. Dienas laikā feneka kažoks atstaro saules gaismu. Ķepu apakšas ir apaugušas ar biezu vilnu, kas sargā ķepas no karstajām smiltīm.

Feneks medī sīkos grauzējus, kukaiņus, putnus, tas neatsakās no olām un tuksneša augiem, no kuriem feneks uzņem lielāko daļu ūdens. Tas ēd zāli, ogas, augļus un rok saknes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]