Grauzēji

Grauzēji; Rodentia (Bowdich, 1821)
	; Baltastes antilopvāvere (Ammospermophilus leucurus)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Apakšklase	Dzemdētājzīdītāji (Theria)
Infraklase	Placentāļi (Eutheria)
Virskārta	Grauzējveidīgie (Glires)
Kārta	Grauzēji (Rodentia)

Grauzēji (Rodentia) ir zīdītāju klases (Mammalia) dzīvnieku kārta, tos visu apvieno kopīga īpašība: nepārtraukti un aktīvi augošu priekšzobu pāris^[1] apakšžoklī un augšžoklī, kas graužot tiek uzturēti normālā garumā^[2].

No visiem zīdītājiem pasaulē 40% ir grauzēji^[3]. Tos var sastapt visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Visatpazīstamākie grauzēji ir peles, žurkas, vāveres, burunduki, susliki, dzeloņcūkas, bebri, kāmji, jūrascūciņas, degu un šinšillas. Latvijā grauzēji ir sugām bagātākā zīdītāju kārta, ir konstatēta 21 grauzēju suga. Vislielākais Latvijas grauzējs ir Eirāzijas bebrs (Castor fiber)^[4].

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu]

Kapibara vislielākais mūsdienās dzīvojošais grauzējs

Lielākā daļa grauzēju ir maza auguma dzīvnieki; sīkā Āfrikas pigmejpele (Mus minutoides) var būt 3 cm gara un svērt 3 g, toties kapibara (Hydrochoerus hydrochaeris) var svērt 65 kg un tās ķermenis var sasniegt 130 cm^[5]. Vislielākais zināmais grauzējs ir izmirušais Josephoartigasia monesi, kas svēra apmēram 1000 - 1500 kg^[6].

Grauzējiem ir asi priekšzobi, ar kuriem var sagrauzt koku, cietu sēklu, riekstu čaumalas un sakost ienaidniekus. Grauzējiem nav ilkņu un starp priekšzobiem un dzerokļiem veidojas brīva telpa.

Barība[izmainīt šo sadaļu]

Lielākā daļa grauzēju ēd sēklas vai augus, lai gan dažiem diēta ir bagātināta ar kukaiņiem un sīkiem mugurkaulniekiem. Dažas sugas ir kļuvušas par kaitīgajiem dzīvniekiem, izēdot cilvēku barības un graudu krājumus, kā arī izplatot dažādas slimības.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu]

Grauzēja zobu shēma

Kārta Grauzēji (Rodentia)

apakškārta Zvīņastveidīgie (Anomaluromorpha)
- dzimta Zvīņastlidvāveru dzimta (Anomaluridae)
- dzimta Lēcējzaķu dzimta (Pedetidae)
apakškārta Bebrveidīgie (Castorimorpha)
- virsdzimta Bebru virsdzimta (Castoroidea)
  - dzimta Bebru dzimta (Castoridae)
- virsdzimta Susliku virsdzimta (Geomyoidea)
  - dzimta Susliku dzimta (Geomyidae)
  - dzimta Ķengurpeļu dzimta (Heteromyidae)
apakškārta Dzeloņcūkveidīgie (Hystricomorpha)
- dzimta Diatomyidae
- infrakārta Gandveidīgie (Ctenodactylomorphi)
  - dzimta Gandu dzimta (Ctenodactylidae)
- infrakārta Dzeloņcūkveidīgie (Hystricognathi)
  - dzimta Āfrikas kurmjžurku dzimta (Bathyergidae)
  - dzimta Dzeloņcūku dzimta (Hystricidae)
  - dzimta Klinšu žurku dzimta (Petromuridae)
  - dzimta Meldru žurku dzimta (Thryonomyidae)
  - sīkkārta Jūrascūciņveidīgie (Caviomorpha)
    - dzimta Amerikas dzeloņcūku dzimta (Erethizontidae)
    - †dzimta Milzu hutiju dzimta (Heptaxodontidae)
    - dzimta Šinšilžurku dzimta (Abrocomidae)
    - dzimta Hutiju dzimta (Capromyidae)
    - dzimta Jūrascūciņu dzimta (Caviidae)
    - dzimta Šinšillu dzimta (Chinchillidae)
    - dzimta Tako dzimta (Ctenomyidae)
    - dzimta Agutu dzimta (Dasyproctidae)
    - dzimta Pakaranu dzimta (Dinomyidae)
    - dzimta Lēcējžurku dzimta (Echimyidae)
    - dzimta Nūtriju dzimta (Myocastoridae)
    - dzimta Degu dzimta (Octodontidae)
apakškārta Peļveidīgie (Myomorpha)
- virsdzimta Lēcējpeļu virsdzimta (Dipodoidea)
  - dzimta Lēcējpeļu dzimta (Dipodidae)
- virsdzimta Peļu virsdzimta (Muroidea)
  - dzimta Austrumsusuru dzimta (Platacanthomyidae)
  - dzimta Āfrikas peļu dzimta (Nesomyidae)
  - dzimta Kāmjpeļu dzimta (Calomyscidae)
  - dzimta Kāmju dzimta (Cricetidae)
  - dzimta Kurmjžurku dzimta (Spalacidae)
  - dzimta Peļu dzimta (Muridae)
apakškārta Vāverveidīgie (Sciuromorpha)
- dzimta Kalnu bebru dzimta (Aplodontiidae)
- dzimta Susuru dzimta (Gliridae)
- dzimta Vāveru dzimta (Sciuridae)