Lapsas
| Lapsas Vulpes (Frisch, 1775) |
||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Rudā lapsa (Vulpes vulpes) |
||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||
Lapsas, lapsu ģints (Vulpes) pieder pie suņu dzimtas (Canidae) plēsējiem.
Lapsas pieder pie tās pašas dzimtas, kā vilki, koijoti un šakāļi. Lapsas ir vismazākās suņu dzimtā, un tām ir atšķirīga galvas forma - neliela un plakana. Tām ir tumšāku spalvu trīstūris starp acīm. Un ļoti bieži astes gals ir citā krāsā, nekā pārējais ķermeņa apspalvojums. Visām lapsām ir apmēram vienādas ķermeņa formas; pagarināts ķermenis un galva ar smailu, smalku purniņu. Visām lapsām vienmēr ir biezs, mīksts kažoks un gara aste, kas pieaugušiem dzīvniekiem sasniedz zemi. Lapsu kažoki pārsvarā ir rudi, dzelten-brūni un tumši brūni.
Satura rādītājs |
Lapsa kā simbols [izmainīt šo sadaļu]
Lapsas daudzās kultūrās simbolizē konkrētas īpašības:
- viltību
- gudrību
- ātru domāšanu
- piemērošanās spēju
- izveicību
Ķīnā ir ticējums, ja cilvēks redz lapsu, tad tā ir zīme no mirušajiem gariem. Ķelti uzskatīja, ka lapsas ir gidi garu pasaulē. Japānā lapsa ir viens no lietus gariem, un tā ir rīsu dieva Inari sūtne, kas sargā cilvēku no ļauna. Ziemeļamerikas idiāņiem lapsa ir gudrs un cēls ziņu nesējs, bet indiāņi no līdzenumiem uzskata, ka lapsa ir izjokotāja[1].
Latviešu folklorā lapsas ir gan gudras, gan viltīgas, bet tās ir arī pašlabuma meklētājas un citu izjokotājas.
Lapsu sistemātika [izmainīt šo sadaļu]
Suņu dzimta (Canidae)
- ģints Lapsas (Vulpes)
- suga Afganistānas lapsa (Vulpes cana)
- suga Amerikas korsaks (Vulpes velox)
- suga Āfrikas lapsa (Vulpes pallida)
- suga Bengālijas lapsa (Vulpes bengalensis)
- suga Feneks (Vulpes zerda)
- suga Kāpas lapsa (Vulpes chama)
- suga Korsaks (Vulpes corsac)
- suga Polārlapsa (Vulpes lagopus jeb Alopex lagopus)
- suga Rudā lapsa (Vulpes vulpes)
- suga Smilšu lapsa (Vulpes rueppellii)
- suga Tibetas smilšu lapsa (Vulpes ferrilata)
- suga Ziemeļamerikas lapsa (Vulpes macrotis)
