Fjodors III Romanovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Fjodors III Romanovs
Фёдор III Алексеевич Романов
Feodor III of Russia.jpg
Pie varas 1676. gada 29. janvārī - 1682. gada 7. maijā
Kronēšana 1676. gada 18. jūnijā
Priekšgājējs Aleksejs I Romanovs
Pēcteči Pēteris I Romanovs un Ivans V Romanovs
Dinastija Romanovi
Tēvs Aleksejs I Romanovs
Dzimis 1661. gada 9. jūnijā
Maskava
Miris 1682. gada 7. maijā
Maskava

Fjodors III Romanovs (kr. Фёдор III Алексеевич Романов, 1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676. līdz 1682. gadam.

Pilns tituls[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā Krievijas cars Fjodors Aleksejevičs svarīgākos valsts dokumentus parakstīja kā:

"No Dieva žēlastības mēs, Fjodors Aleksejevičs, visas Liel-, Maz- un Baltkrievijas dižais valdnieks cars un lielkņazs, Maskavas, Kijevas, Vladimiras, Novgorodas patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Sibīrijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Tveras, Jugras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. valstu lielkņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņigovas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Udoras, Obdorskas, Kondijas un lielkņazs, visas ziemeļu zemes valdnieks, Ivērijas zemes, Kartvelas un Gruzijas caru, un Kabardijas zemes, Čerkasu un Kalnu kņazu pavēlnieks un kungs un daudzu citu austrumu un rietumu un ziemeļu valstu un zemju mantots valdnieks un īpašnieks."

(Божiею Милостiю, мы Великiй Государь Царь и Великiй Князь Θеодоръ Алексђевичь, всея Великiя и Малыя и Бeлыя Росии Самодержецъ, Московскiй, Кiевскiй, Владимiрскiй, Новгородскiй, Царь Казанскiй, Царь Астраханскiй, Царь Сибирскiй, Государь Псковскiй и Великiй Князь Смоленскiй, Тверскiй, Югорскiй, Пермскiй, Вятцкiй, Болгарскiй и иныхъ, Государь и Великiй Князь Новагорода Низовскiя земли, Черниговскiй, Резанскiй, Ростовскiй, Ярославскiй, Бђлоозерскiй, Удорскiй, Обдорскiй, Кондинскiй и Всея Сђверныя страны повелитель и Государь Иверскiя земли, Карталинскихъ и Грузинскихъ царей, и Кабардинскiя земли, Черкаскихъ и Горскихъ князей и иныхъ многихъ государствъ и земeль, восточныхъ, и западныхъ, и сђверныхъ отчичь, и дедичъ наслђдникъ Государь и Облаадател.)

Biogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1661. gada 30. maijā (9. jūnijā pēc jaunā stila).

Ģimene:

  • tēvs - cars Aleksejs I Romanovs, māte - Marija Miloslavska (kr. Мария Ильинична Милославская)
  • pirmā sieva - Agafja Gruševska (Грушевская, Агафья Семёновна)
    • dēls Iļja (Илья Фёдорович), miris jau mazotnē
  • otrā sieva Marfa Apraksina (Апраксина, Марфа Матвеевна)

Izglītība - pateicoties savam mājskolotājam Simeonam Polockim, troņmantnieks perfekti pārvaldīja latīņu valodu, orientējās klasiskajā filozofijā, retorikā, dabaszinātnēs, sacerēja dzeju, zināja svešvalodas un klasiskās valodas (sengrieķu, latīņu).

Miris 1682. gada 27. aprīlī (7. maijā pēc jaunā stila), 20 gadu vecumā.

Iekšpolitika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1678. gadā vispārēja tautas skaitīšana.
  • 1679. gadā nodokļu sistēmas reforma (iepriekš nodokļus iekasēja no reģioniem, bet pēc tam reģionu pārvaldītāji tos ar uzviju iekasēja no padotajiem, savukārt reforma ieviesa individuālo nodokļu maksāšanas sistēmu).
  • 1681. gadā atcēla vietvaldību — bezjēdzīgu pagātnes pārvaldes palieku, kas bremzēja valsts izstituciju darbu un armijas organizēšanu.

Visiem galma ļaudīm, militārpersonām un valsts ierēdņiem tika pavēlēts turpmāk ģērbties “ārzemju” drānās (tiesa gan, ne vācu, bet poļu parauga). Tiem, kas vēlējās turpināt ģērbties pa vecam, cara ukazs liedza ierasties Kremlī (mājās un uz ielas katrs varēja ģērbties kā vēlas). Galminiekiem, militārpersonām un ierēdņiem tika ieteikts (nevis pavēlēts) skūt bārdas.

Nopietni tika veidota izglītības sistēma. Simeons Polockis un enciklopēdists Silvestrs Medvedjevs, dēvēti par “latīņiem” (t.i. “eiropofīliem”) izveidoja "Slāvu-grieķu-latīņu akadēmijas" (Славяно-греко-латинская академия (Заиконоспасское училище)) projektu. Tajā mācīties bija paredzēts visu kārtu un vecumu ļaudis; bija paredzēta gan laicīgā, gan garīgā izglītība: gramatika, piētika, retorika, dialektika, filozofija, teoloģija, svešvalodas (senslāvu, grieķu, latīņu, poļu).

Sāka reorganizēt armiju, modernizējot bruņojumu, ieviešot "ārzemju parauga pulkus" (полки иноземного строя).

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Седов П.В. Закат Московского царства, царский двор конца XVII века. - СПб.: Петербургский институт истории, изд-во «Дмитрий Буланин», 2006. — 604 с.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Imperial Coat of arms of Russia (17th century).svg Romanovu dinastijas valdnieks Lesser Coat of Arms of Russian Empire.svg
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Aleksejs I
Krievijas cars
1676.-1682.
Pēctecis:
Sofija (reģente)