Friulu valoda

Friulu valoda Furlan
Valodu lieto:	Itālija
Runātāju skaits:	794 000
Valodu saime:	Indoeiropiešu  Itāliešu   Romāņu    Rietumitāliešu     Gallu-ibēriešu      Gallu-romāņu       Gallu-rētiešu        Retoromāņu         Friulu valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	nav Minoritātes valoda: Itālija (Friuli-Venēcija Džūlija)
Regulators:	Osservatori Regjonâl de Lenghe e de Culture Furlanis
Valodas kodi
ISO 639-1:	fr
ISO 639-2:	fur
ISO 639-3:	fur

Friulu valoda () ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos. Valodu lieto apmēram 600 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bilingvāli itāļu valodā. Friulu valoda pieder pie retoromāņu valodām un tādēl reizēm tiek saukta par austrumu ladīnu valodu, ar kuru ir kopējas saknes. Rakstu pieminekļi friulu valodā eksistē no 11.gs., literatūra un poēzija kopš 1300.g. No 20.gs. vērojama pastiprināta interese par valodu un notiek valodas atdzimšana.

Friulu valoda šodien

Ceļa rādītājs itāļu un friulu valodā

Friulu valoda ir oficiāli atzīta minoritātes valoda Itālijā, kas noteikts ar likumu 482/1990. Daudzās sākumskolās ir ieviesta apmācība friulu valodā. Valoda tiek lietota masu medijos, populārajā mākslā, kino. Ap 40% ceļa rādītāju Udīnes provincē ir friulu un itāļu valodā.

Vietvārdi

Katrai apdzīvotai vietai friulu apdzīvotos reģionos pastāv divi nosaukumi - itāļu un friulu. Tikai itāliskais ir oficiāls un tiek lietots lietvedībā.

Ārējās saites

Friulu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija

• Oficiālā friulu ortogrāfija
• Lenghe.net — Tiešsaistes bilingvāla avīze (friulu-itāļu)
• Tiešsaistes resursi
• Ethnologue par friulu valodu
• Friulu valodas kursi
• Friulu zinātnes žurnāls
• Fogolâr furlan
• Societat Filologjiche Furlane
• Centri interdipartimentâl pe ricercje su la culture e la lenghe dal Friûl "Josef Marchet"
• Centri Friûl Lenghe 2000
• Friuli Dienvidamerikā
• Friulu-angļu vārdnīca