Valoda

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sienas gleznojums Teotivakanā (aptuveni 2. gadsimts), kur attēlota persona, kas runā

Valoda ir artikulētu zīmju kopums, cilvēku sazināšanās līdzeklis.[1] Valodas galvenā funkcija ir saziņa — informācijas un domu apmaiņa. Izmantojot valodu, mēs domājam un iegūstam informāciju (lasām grāmatas, skatāmies kinofilmas, klausāmies radio). Tā ir valodas domāšanas un informācijas iegūšanas funkcija. Izmantojot valodu, mēs nosaucam priekšmetus, darbības, parādības, pazīmes konkrētā vārdā. Tā ir valodas nosaucošā funkcija. Ar valodu var paust emocijas: prieku, sarūgtinājumu, pārdzīvojumu. Tā ir valodas emocionālā funkcija.

Valodas filozofija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodas filozofija ir viena no galvenajām pētniecības jomām mūsdienu rietumu filozofijā. Šajā jomā mēģina izprast, kā valoda ir veidota un lietota, un, galu galā, kas ir valoda. Īpaša pieeja tradicionālajām filozofijas problēmām, pievēršot uzmanību vārdu lietojumam ikdienā, ir ikdienas valodas filozofija. Galvenās problēmas, ko apskata valodas filozofijā, ir vārdu nozīme, valodas lietošana (konteksts), valodas izziņa un attiecības starp valodu un realitāti.

Valodas izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teorijas par valodas izcelsmi ir daudz un dažādas. Par to zinātnieki spriež jau vairākus gadsimtus. Pie vienotas valodas izcelsmes teorijas zinātnieki nav nonākuši. Galvenā problēma ir tiešu pierādījumu trūkums.

Valodniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: valodniecība

Zinātni par cilvēku valodu, tās īpašībām, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību sauc par valodniecību. Izšķir vispārējo un konkrēto valodniecību (pētī kādu valodu, valodu grupu vai saimi). Tradicionāli valodniecību veido semantika, sintakse un fonoloģija,[2] bet valodas sistēmas līmeņus un apakšsistēmas pēta arī fonētika, gramatika, leksikoloģija, frazeoloģija, stilistika, valodas attīstību aplūko valodas vēsture, etimoloģija, valodas funkcionēšanu sabiedrībā — dialektoloģija, sociolingvistika un citas nozares.

Valodu daudzveidība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodu saimes. Indoeiropiešu valodu saime, pie kuras pieder latviešu valoda, ir iekrāsota gaiši zaļā krāsā

Pasaulē ir vairāk par 7000 dzīvajām valodām.[3] Gandrīz 400 valodām tās pratēju skaits pārsniedz vienu miljonu, savukārt aptuveni 55% no visām valodām runātāju skaits ir mazāks par 10 tūkstošiem.[3] Lielākās valodas pēc runātāju skaita ir ķīniešu valoda (makrovaloda, 1197 miljoni), spāņu valoda (414 miljoni), angļu valoda (335 miljoni), hindi (260 miljoni) un arābu valoda (makrovaloda, 237 miljoni).[3]

Valodas tiek grupētas valodu saimēs pēc to kopējā priekšteča (protovalodas). Lielākās valodu saimes ir indoeiropiešu valodas (runā 45% no pasaules iedzīvotājiem), sinotibetiešu valodas (22%), Nigēras–Kongo valodas (6,4%), afroaziātu valodas (6,0%) un austronēziešu valodas (5,9%).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valoda (latviski). tezaurs.lv. Atjaunināts: 2014. gada 10. jūnijā.
  2. Linguistics (angliski). Britannica Online Encyclopedia. Atjaunināts: 2010. gada 29. jūnijā.
  3. 3,0 3,1 3,2 Summary by language size (angliski). Ethnologue. Atjaunināts: 2014. gada 11. jūnijā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]