Glika ozoli
| Glika ozoli | |
|---|---|
 Glika ozoli Alūksnē | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta |
 Alūksne, Alūksnes novads, Latvija |
| Vispārējā informācija | |
| Suga | Parastais ozols |
| Vecums | stādīti 1685. un 1689. gadā |
| Izmēri | |
| Augstums | 20 un 20 m |
| Apkārtmērs | 5.44 un 4.77 m |
 Glika ozoli Vikikrātuvē | |
Glika ozoli ir valsts nozīmes dižkoki[1] un novada nozīmes kultūrvēsturisks objekts[2] - piemiņas koki, kuri stādīti par godu vēsturiski nozīmīgam notikumam - Alūksnē, Alūksnes novadā. Glika ozoli ir vieni no nedaudziem ozoliem Latvijā, kuriem zināms stādīšanas gads.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1685. un 1689. gadā ozolus pie Alūksnes mācītājmuižas iestādīja mācītājs Ernsts Gliks, noslēdzot darbu pie Vecās un Jaunās derības tulkojuma latviešu valodā.[3]
1985. gadā, atzīmējot Vecās Derības iztulkošanas trīssimtgadi, pie ozoliem uzstādīja piemiņas akmeni ar uzrakstu un gadaskaitļiem “GLIKA OZOLI. 1685-1689”.[4]
2021. un 2022. gadā Glika ozoli, kā koki ar nozīmīgu vērtību kultūrvēsturiskā un dabas mantojumā, pieteikti konkursam “Eiropas Gada koks Latvijā”. Glika ozoli 2022. gada balsojumā ieguva otro vietu.[5]
2022. gadā, atzīmējot reformācijas piecsimtgadi Latvijā un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas simto gadadienu, daudzviet Latvijā tika stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika stādīto ozolu zīlēm.[6] Glika ozolu stādīšanas projekts turpinājās arī 2023. gadā.[7]
Piemiņa un tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Alūksnes ģimnāzijas karogs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glika ozoli un Bībele izšūti 7. Siguldas kājinieku pulka 1938. gadā izgatavotajā un Alūksnes ģimnāzijai dāvinātajā karogā, kurš tapis pēc skolotāja Roberta Mazura meta. Svinīgā karoga pasniegšana notika 1938. gada 22. maijā Alūksnes draudzes pastorātā pie Glika ozoliem. Karoga oriģinālu visu okupācijas laiku saglabāja kādreizējais skolas direktors Kārlis Lācis, kurš to bija paņēma līdzi trimdā.[8] Karogs Alūksnē atgriezās 1994. gadā.
Apbalvojums "Sudraba zīle"[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gliku ozolu zīle kā novada atpazīstamības simbols ietverta Alūksnes novada pašvaldības augstākā apbalvojuma “Sudraba zīle” dizainā. Apbalvojumu, par personīgu ieguldījumu un nozīmīgiem sasniegumiem novadam nozīmīgās jomās - veselības aprūpē, labklājības veicināšanā, izglītībā, kultūrā, sportā u.c., no 2012. gada pasniedz vienu reizi gadā - Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas svinīgajā pasākumā - 18. novembrī. Apbalvojuma piemiņas veltes “Sudraba zīle” autori ir mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs.[9]
Glika dienas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1990. gadu sākuma, godinot Ernsta Glika devumu latviešu valodai un kultūrai, maijā Alūksnē regulāri atzīmē Glika dienas. Viens no Glika dienu pasākumiem ir tradicionālais svētbrīdis pie Glika ozoliem.[10]
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Glika ozoli apcerēti dažādos daiļdarbos. 1942. gadā laikrakstā “Rēzeknes ziņas” publicēts Aleksandra Pelēča stāsts “Glika ozoli”.[11] Glika ozoli vairākkārt pieminēti arī dzejā, piemēram, Martas Bārbelas dzejolī “Pie Glika ozoliem” un Lūcijas Sāgamežas-Nāgles dzejolī “Vasaras rīts”.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Glika 1. ozols, Glika 2. ozols».
- ↑ «Alūksnes novada teritorijas plānojums 2015. - 2027. gadam».
- ↑ «Glika ozoli».
- ↑ «Pieminekļi un piemiņas vietas».
- ↑ «Glika ozoli – otrā vieta balsojumā Eiropas gada koks Latvijā 2022».
- ↑ «Glika ozoli».
- ↑ «Projekts „Glika ozoli” turpinās arī 2023. gadā».
- ↑ Sīlis, Teadors (01.04.1976). "“Ne sev, bet valstij”, Alūksnes ģimnāzijas karogs trimdā". ALA Žurnāls (Amerikas Latviešu Apvienība).
- ↑ «NOLIKUMS Nr.3/2013. PAR ALŪKSNES NOVADA PAŠVALDĪBAS APBALVOJUMIEM».
- ↑ «Alūksnē atzīmē Glika dienas».
- ↑ Pelēcis, Aleksandrs (15.07.1942.). "Glika ozoli". Rēzeknes Ziņas.
- ↑ Dzejoļu izlase "Alūksne, Ziemeļvidzemes pērle". IU "Al-dators". 1995.