Alūksne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Alūksne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Alūksne
Alūksnes Jaunā pils
Alūksnes Jaunā pils
Karogs: Alūksne
Karogs
Ģerbonis: Alūksne
Ģerbonis
Alūksne (Latvija)
Alūksne
Alūksne
Koordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°E / 57.42056; 27.04861Koordinātas: 57°25′14″N 27°02′55″E / 57.42056°N 27.04861°E / 57.42056; 27.04861
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Alūksnes novads
Pilsētas tiesības kopš 1920. gada
Vēsturiskie
nosaukumi
vācu: Marienburg
Platība
 • Kopējā 14,23 km2
Iedzīvotāji (01.01.2015.)[1]
 • kopā 8 142
 • blīvums 572,2/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indeksi LV-4301
LV-4302
Mājaslapa www.aluksne.lv
Alūksne Vikikrātuvē

Alūksne ir pilsēta Latvijā, Alūksnes novada administratīvais centrs Vidzemes austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no Rīgas, Alūksnes ezera krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs jūras līmeņa (augstākais punkts — Tempļa kalns — 217 m).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Alūksnes vēsture

Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem atradies uz senā tirdzniecības ceļa no Gaujas baseina uz Pleskavas un Novgorodas zemēm. 8. gadsimtā tagadējā Alūksnes novada teritoriju iekaroja letgaļu ciltis un izveidoja Atzeles valsti. Uz Alūksnes ezera salas atradās seno letgaļu koka pils. 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta letgaļu ezerpils vietā uzceltā Livonijas ordeņa pils Marienburga (vācu: Marienburg – Marijas pils). 1342. gadā ordeņa mestra Burharda fon Dreilēbena vadībā tika nojaukta senā koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība. Poļu-zviedru kara laikā zviedriem izdevās ieņemt pili un tā nonāca Zviedru Vidzemes daļā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 latviešu bataljonu karavīru Zviedrijas armijas sastāvā, bija spiests kapitulēt grāfa Borisa Šeremetjeva vadītajam krievu karaspēkam. 19. gadsimtā Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija Stukmaņi-Gulbene-Alūksne-Ape-Valka.

1920. gadā Alūksnei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc Otrā pasaules kara no 1946. līdz 1949. gadam Alūksne bija apriņķa centrs, kopš 1950. gada Alūksnes rajona centrs, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas Alūksnes novada centrs.

Kultūrvēsturiskie pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ordeņa pils drupas uz Pils salas Alūksnes ezerā. Marienburgas pils celtniecību 1342. gadā pabeidza Livonijas ordeņa mestrs Burhards fon Dreilēbens. Lielā Ziemeļu kara laikā pili ielenca krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un šodien pilsdrupās atrodas brīvdabas estrāde ar 3000 skatītāju vietām.[2]

Jaunā pils celta 1859. – 1863. gadā angļu neogotikas stilā pēc barona A. fon Fītinghofa pasūtījuma. Pašlaik pilī atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dabas muzejs un Jauniešu interešu centrs (ABJC).

Alūksnes luterāņu baznīca ir vienjoma mūra ēka, ka celta no 1781. līdz 1788. gadam, augstā vietā ezera tuvumā pēc Rīgas arhitekta Kristofera Haberlanda projekta. Baznīcai ir 40 metrus augsts pakāpjveida tornis. Ēka celta klasicisma stilā, bet tās fasādē un torņa augšējā stāvā atrodami arī daži baroka stila elementi. Telpas torņa galā uzcelta lukta ar 1885. gadā būvētām ērģelēm. Altāris veidots 1786. gadā un to grezno urnas, apustuļu un dzīvnieku tēli.

Bībeles muzejs celts 1908. gadā- veltīts Ernstam Glikam. Ēkas arhitekts - Kristofs Hāberlands.

Tempļa kalns — iecienīts tūristu objekts Alūksnē, kur paverās burvīgs skats uz Alūksnes ezeru. Sākot ar 1930. gadu sāk celt tūrisma objektus tempļa kalnā. Viens no objektiem ir tilts, kas nosaukts Saules tilta vārdā.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca
  • nr. 157.: Alūksnes viduslaiku pils Alūksnes ezera Pils salā
  • nr. 158.: Pils salas viduslaiku kapsēta un viduslaiku nocietinājums
  • nr. 159.: Cepurītes salas apmetne Alūksnes ezera Cepurītes salā
  • nr. 160.: Tempļa kalns (pilskalns) ar apmetni Alūksnes ezera Kapsētas pussalā
  • nr. 161.: Alūksnes apmetne Alūksnes ezera krastā, Mellumā
  • nr. 162.: Kanceles kalniņš (Baznīcas kalniņš) - sena kulta vieta Pils un Miera ielas stūrī
  • nr. 2665.: Alūksnes pilsdrupas Alūksnes ezera Pils salā (1342-1702)
  • nr. 2666.-2674.: Alūksnes muižas parks starp Pils ielu un ezera krastu (18. gs. 2.p.-19. gs.) - akmens tilts (18. gs. b.), Aleksandra paviljons (18. gs. b.), Eola templis (18. gs. 2.p.), kolonāde (19. gs. b.), mauzolejs (1831), obelisks Fitinghofam Alūksnes muižas parkā (1799), paviljons - rotonda Alūksnes ezera Kapsētas pussalā Tempļa kalnā (1805-1807), "Palmu māja" Pils ielā 33 (18. gs. b.).
  • nr. 2674.-2676., 2685.: Alūksnes muižas ēkas - Jaunā pils (1860-1863), apaļais tornis, stallis, klēts
  • nr. 2679.: Alūksnes saviesīgās biedrības nams (agrākais brūzis) Brūža ielā 7 (1927-1929)
  • nr. 2682.-2683.: Alūksnes muižas Vecā pils O. Vācieša ielā 2a (1793-1794), pārvaldnieka māja O. Vācieša ielā 8
  • nr. 7424.: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs (19.gs.)
  • nr. 2686.-2698.: elevators K. Barona ielā 1 (1939), banka Brūža ielā 1 (1927-1931), dzīvojamā ēka Brūža ielā 4 (19. gs. b.), Alūksnes ģimnāzijas ēka Glika ielā 10 (1938), Alūksnes pareizticīgo baznīca Helēnas ielā 56 (1895), dzīvojamās ēkas Jāņkalna ielā 8 un Jāņkalna ielā 25, vecā ģimnāzijas ēka Jāņkalna ielā 38 (1913-1914), viesnīca Bahnhof's Hotel Jāņkalna ielā 51 (1910-1912), Annas lauksaimniecības biedrības nams "Ekonomija" Lielajā ezera ielā 4 (1912), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 7 (1934), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 11 (1910-1911), Alūksnes pilskrogs "Šloskrogs" Ošu ielā 5 (19. gs. s. - 1932)
  • nr. 2699.: Jaunalūksnes pils Ozolu ielā 1 (19. gs. 2.p.)
  • nr. 2700., 2915.: Alūksnes luterāņu baznīca Pils ielā 25 (1781-1788), altāris (18.gs.), ērģeles (1885), durvju komplekti (4), interjera dekoratīvā apdare, kancele. [3]

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēki, kas dzimuši, auguši vai dzīvojuši Alūksnē:

  • Ernsts Gliks (1652—1705) bija vācu luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja Bībeli latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā.
  • Katrīna I (1684—1727) valdīja Krievijas impērijā kā Pētera I līdzimperatore no 1724. g., un kā Krievijas imperatore 1725.-1727. g.
  • Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (1722—1792) bija slavens Vidzemes guberņas politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas impērijas "Medicīnas kolēģijas" ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”.
  • Kristofs Burhards fon Fītinghofs (1767—1829) bija Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, Krievijas imperatora Pāvila I kambarkungs un galma maršals.
  • Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs (1799—1875) bija Alūksnes Jaunās pils projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs.
  • Jānis Keggi (1906-1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors.
  • Oļģerts Grāvītis (dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē) – komponists, muzikologs, profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, mākslas doktors.
  • Kristaps Keggi (dzimis 1934. gada 9. augustā, Rīgā), ķirurgs ortopēds.
  • Ilze Māra Janelis (dzimusi 1940. gada 15. jūlijā, Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte.
  • Mārtiņš Brauns (dzimis 1951. gada 17. septembrī, Rīgā), komponists, mūziķis
  • Romāns Vendiņš (dzimis 1981. gada 12. maijā, Alūksnē) pianists.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]