Glosatori

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dekretālijs ar glosatora skaidrojošo tekstu.

Glosatori (no grieķu: glōssa mēle, valoda, grūti saprotams, mazlietots vārds[1]) bija viduslaiku juristi (tiesību doktori vai studenti), kas nodarbojās ar romiešu tiesību studēšanu un tekstuālu sakārtošanu, izskaidrošanu. Darbojās no 11. līdz 13. gadsimtam. Sākotnēji radās Itālijā, kur pirmais glosatoru centrs bija Boloņas universitātē itāļu jurista Inērija vadībā.[2] Vēlāk glosatori parādījās arī Vācijā un Francijā.

Līdz ar Rietumromas sagrāvi un vēlāko Bizantijas valdnieka Justiniāna I nāvi romiešu tiesības bijušās Romas impērijas teritorijās zaudēja savu ietekmi un to vietā darbojās vai nu vietējās paražas, vai nu vienkāršotas romiešu tiesības.

Glosatoru rašanās 11. gadsimtā ir izskaidrojama gan ar tirdzniecības uzplaukumu, kas radīja krietni sarežģītākas civiltiesiskās attiecības, gan ar to, ka šajā gadsimtā jurisprudence kļuva par patstāvīgu zinātni universitātēs. Tās studēšana universitātēs notikās studējot romiešu tiesības. Iespaidu uz glosatoru rašanos atstāja arī sholastika.

Būtiska problēma tā laika jurisprudencei bija tajā, ka tiesību avoti nebija sistematizēti, respektīvi, tie sastāvēja gan no Romas impērijas laika likumiem, tekstiem, gan no vēlākām kodifikācijām. Otra būtiska problēma bija tajā, ka tekstos bija daudz tādu vārdu, kurus nepietika tikai iztulkot, jo bija nepieciešams arī izskaidrot to juridisko jēgu. Tādēļ glosatori nodarbojās ar romiešu tiesību studēšanu un tekstuālu sakārtošanu, iekšējo pretrunu un terminoloģisko neskaidrību novēršanu. Vēlāk, kad 12. gadsimtā universitātēs sāka jurisprudencē studēt arī kanoniskās tiesības, glosatori pievērsās arī to avotiem. Tobrīd kanoniskajām tiesībām bija svarīga nozīme, jo atšķirībā no romiešu tiesībām tās bija spēkā esošas. Izskaidrojumi, kurus sauca par glosām, tika rakstīti uz tekstu malām vai starp rindām.[3] Vēlāk glosas tika apkopotas un izdotas atsevišķos izdevumos.

Glosatori uzskatīja, ka likumi ir jātulko tikai gramatiski un nedrīkst pieļaut pašdarbību attiecībā uz likuma jēgas komentēšanu. Turklāt viņi izmantoja tikai rakstītās normas. Glosatoru darbu turpināja postglosatori jeb komentatori, kuri nodarbojās ar romiešu tiesību tuvināšanu praktiskajam pielietojumam un to iekļaušanu vietējās tiesībās. Pazīstamākie glosatori bija Inērija, Placentīns, Akursijs un citi.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Liesma, 1978. gads, 256. lpp.
  2. Глоссаторы. Большой Энциклопедический словарь. (krieviski)
  3. Latvijas Padomju enciklopēdija, 3. sējums. Rīga:Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1983.