Universitāte

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viena no Oksfordas universitātes pilsētiņas ēkām

Universitāte (vācu: Universität, latīņu: universitas — kopība) ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Saskaņā ar LR Augstskolu likumu universitāte ir augstskola, kurā vismaz pusei no akadēmiskajos amatos ievēlētajām personām ir doktora zinātniskais grāds un galvenajās zinātņu nozarēs, kurās īsteno studiju programmas, ir izveidotas augstskolas struktūrvienības vai zinātniskās institūcijas un tajās tiek veikta zinātniskā darbība.

Universitātes satversme nosaka akadēmiskā personāla, vispārējā personāla un studējošo sastāvu un tiesības, pašpārvaldes un struktūrvienības, nosakot, ka tās pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir Satversmes sapulce, Senāts, rektors, Revīzijas komisija un Akadēmiskā šķīrējtiesa. Satversme nosaka to struktūru un kompetenci.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par universitātēm Viduslaiku Eiropā sāka dēvēt tās skolas, kurās varēja studēt visas t.s. „septiņas brīvās mākslas“ (lat. septem artes liberals) - gramatiku, retoriku, loģiku, aritmētiku, ģeometriju, mūziku, astronomiju. Pēc Romas impērijas sabrukuma izglītību uzturēja Baznīca klosteros, taču šīs skolas lielāko tiesu bija šauri specializētas. Taču prasības pēc izglītības kvalitāti pieauga, pieaugot sabiedrības sarežģītības pakāpei un attīstoties materiālajai civilizācijai, un jau X gs. beigās sāka aizgūt no musulmaņiem (visticamāk, Kordovas kalifāta) universālo augstskolu principu). XIV gs. sākās universitāšu dibināšanas „bums“ visā Eiropā. Romas katoļu Baznīcas mūku ordeņi (pārsvarā dominikāņi un benediktīnieši, vēlāk jezuīti) dibināja universitātes Prāgā (1342.), Krakovā (1364.), Vīnē (1365.), Heidelbergā (1385.), Leipcigā (1409.), Bāzelē 1459.) u.c.

  • Boloņas universitāte (latīņu: alma mater studiorum - Universitas Bononiensis; an. University of Bologna) Itālijā, izveidota 1088. gadā.
  • Parīzes universitāte (latīņu: universitas magistrorum et scholarium Parisiensis; an. University of Paris) Francijā, izveidota ap 1150. gadu.
  • Oksfordas universitāte (latīņu: Universitas Oxoniensis; an. University of Oxford) Anglijā, izveidota pēc 1167. gada.
  • Kembridžas universitāte (latīņu: Academia Cantabrigiensis; an. University of Cambridge) Anglijā, izveidota ap 1209. gadu.
  • Salamankas universitāte (latīņu: Universitas Studii Salamanticensis; an. University of Salamanca) Spānijā, izveidota 1218. gadā.
  • Monpeljē universitāte (latīņu: Universitas Montispessulani; an. University of Montpellier) Francijā, izveidota 1220. gadā.
  • Padujas universitāte (latīņu: Universitas Studii Paduani; an. University of Padua) Itālijā, izveidota 1222. gadā.
  • Neapoles universitāte (latīņu: Universitas Neapolitana; an University of Naples Federico II) Itālijā, izveidota 1224. gadā.
  • Tulūzas universitāte (latīņu: Universitas Tolosana; an. University of Toulouse) Francijā, izveidota 1229. gadā.
  • Sjenas universitāte (latīņu: Studium Senese; an. University of Siena) Itālijā, izveidota 1240. gadā.
  • Koimbras universitāte (latīņu: Universitas Conimbrigensis; an. University of Coimbra, Lisboa) Portugālē, izveidota 1290. gadā.
  • Komplutensas universitāte (an. Universidad Complutense de Madrid) Spānijā, izveidota 1293. gadā.
  • Leidas universitāte (latīņu: Studium Ilerdense; an. University of Lleida) Spānijā, izveidota 1300. gadā.
  • Laspiencas universitāte (latīņu: Studium Urbis; an. University of Rome La Sapienza, Rome) Itālijā, izveidota 1303. gadā.
  • Pizas universitāte (latīņu: Universitas Pisana; an. University of Pisa) Itālijā, izveidota 1343. gadā.
  • Prāgas universitāte (latīņu: Universitas Carolina Pragensis; an. Charles University of Prague) Čehijā, izveidota 1348. gadā
  • Pavijas universitāte (latīņu: Alma Ticinensis Universitas; an. University of Pavia) Itālijā, izveidota 1361. gadā.
  • Jageloņu universitāte (latīņu: Universitas Jagellonica Cracoviensis; an. Jagiellonian University, Kraków) Polijā, izveidota 1364. gadā.
  • Vīnes universitāte(latīņu: Universitas Vindobonensis; an. University of Vienna) Austrijā, izveidota 1365. gadā.
  • Pečas universitāte (latīņu: Universitas Quinqueecclesiensis; an. University of Pécs) Ungārijā, izveidota 1367. gadā.
  • Heidelbergas universitāte (latīņu: Ruperto Carola Heidelbergensis; an. Ruprecht Karls University of Heidelberg) Vācijā, izveidota 1386. gadā.
  • Ferāras universitāte (an. University of Ferrara) Itālijā, izveidota 1391. gadā.
  • Vircburgas universitāte (an. University of Würzburg) Vācijā, izveidota 1402. gadā.
  • Leipcigas universitāte (an. University of Leipzig) Vācijā, izveidota 1409. gadā.
  • Sv. Andreja universitāte (an. University of St. Andrews, St. Andrews, Scotland) Skotijā, izveidota 1412. gadā.
  • Rostokas universitāte (an. University of Rostock) Vācijā, izveidota 1419. gadā.
  • Luvenas katoļu universitāte (an. Catholic University of Leuven) Beļģijā, izveidota 1425. gadā.
  • Puatjē universitāte (an. University of Poitiers) Francijā, izveidota 1431. gadā.
  • Glazgovas universitāte (an. University of Glasgow) Skotijā, izveidota 1451. gadā.
  • Greisvaldes universitāte (an. Ernst Moritz Arndt University of Greifswald) Vācijā, izveidota 1456. gadā.
  • Freiburgas universitāte (an. Albert Ludwigs University of Freiburg) Vācijā, izveidota 1457. gadā
  • Bāzeles universitāte (an. Basel University) Šveicē, izveidota 1460. gadā.
  • Upsalas universitāte (an. Uppsala University) Zviedrijā, izveidota 1477. gadā.
  • Tībingenas universitāte (an. Eberhard Karls University of Tübingen) Vācijā, izveidota 1477. gadā.
  • Kopenhāgenas universitāte (an. University of Copenhagen) Dānijā, izveidota 1479. gadā.
  • Aberdinas universitāte (an. University of Aberdeen) Skotijā, izveidota 1494. gadā.
  • Santjago de Kompostelas universitāte (an. University of Santiago de Compostela) Spānijā, izveidota 1495. gadā.

Latvijas teritorijā senākā augstskola ir Rīgas Tehniskā universitāte, kas kā Rīgas Politehniskā augstskola dibināta 1862. gadā (1583. gadā jezuītu ordeņa provinciāls Pauls Kampans gan vērsās Rīgas pilsētas rātē ar piedāvājumu atvērt universitāti, taču Rīgas iedzīvotāji noraidīja universitātes nepieciešamību).

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites par šo tēmu[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]