Godināmais

Godināmais ir Romas katoļu baznīcas kādas mirušas personas godināšanas veids, ko piemēro tām personām, kurām Svētā Krēsla Kanonizācijas lietu kongregācija Vatikānā apstiprinājusi personas tikumu varonību beatifikācijas procesā un Romas pāvests par to ir izdevis speciālu dekrētu. Tas ir beatifikācijas otrais posms.

Uzsākot beatifikāciijas procesu kādai mirušai personai, sākumā Kanonizācijas lietu kongregācija sākotnēji pārliecinās par kandidāta dzīves un tikumu izcilību, kā arī sarakstīto darbu atbilstību katoliskās Baznīcas mācībai, izpētot no bīskapijas saņemto dokumentu arhīvu (Copia Publica) par konkrēto personu. Atbilstot iepriekšminētajam nepieciešamajām prasībām, kongregācija izdod speciālu dekrētu par beatifikācijas procesa uzsākšanu, ar ko ir sasniegts beatifikācijas pirmais posms un kandidāts ir godinājams par Dieva kalpu. Lai kandidātam varētu piedēvēt epitetu Godināmais, jāsasniedz beatifikācijas otrais posms, kas notiek pēc noteiktas procedūras.

Procedūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Svētā Krēsla Kanonizācijas lietu kongregācijas izdotā dekrēta par personas beatifikācijas uzsākšanu kongregācija atsāk dokumentu arhīva (Copia Publica) izpēti un dokumenta "Nostāja par dzīvi, tikumiem un svētuma reputāciju" (Positio super vita, virtutibus et fama sanctitatis) izveidošana. Šī dokumenta izveidei un rediģēšanai tiek nozīmētas konkrētas personas par atbildīgo, postulatoru un vicepostulatoru. Pēc dokumenta sagatavošanas, izpētes komisijas teologiem nobalsojot par kandidātu tikumu varonību un pieņemot lēmumu, tas tālāk tiek nodots Kanonizācijas lietu kongregācijas kardinālu komisijai, kas apstiprina šo dokumentu un nodod tālāk Romas pāvestam. Pāvests izsludina dekrētu, kurš oficiāli apliecina personas uz beatifikāciju tikumu varonību (Decretum super heroicitate virtutum). Šajā momentā tiek sasniegts beatifikācijas otrais posms un beatificējamajai personai var lietot godināšanu Godināmais. Tikumu varonības atzīšana norāda uz Baznīcas novērtējumu kā beatificējamās personas dzīves izcilību (excellentia vitae) un tās atdarināšanas vērtu.

Ja procesa turpinājumā tiek pierādīts noticis brīnums, ko veicis Godināmais, norisinās beatifikācija, kuras rezultātā Godināmais kļūst par Svētīgo.^[1]