Halikarnāsas mauzolejs

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 37°02′16.6″N 27°25′26.6″E / 37.037944°N 27.424056°E / 37.037944; 27.424056

Halikarnāsas mauzoleja gravīra 16. gadsimtā.

Halikarnāsas mauzolejs bija kapenes, kas tika būvētas laika posmā no 353. līdz 350. gadam p.m.ē. Halikarnāsā (mūsdienu Bodruma, Turcijas teritorija) Persiešu impērijas satrapam Mausolam un viņa sievai un māsai Artemīsijai II. Celtnes arhitekti bija grieķi Satirs un Pītijs. Halikarnāsas mauzolejs ir viens no septiņiem pasaules brīnumiem.

Halikarnāsas mauzolejs ir apmēram 45 m augsts, uz katras sienas bija reljefa rotājumi, kurus veidoja četri grieķu skulptori: Leohars, Briaksis, Skops un Timotejs.

Mauzolejs pastāvēja vairāk nekā 1800 gadu, taču 12.—15. gadsimtā to izpostīja vairākas zemestrīces.[1][2] [3]

Halikarnāsas mauzoleja priekšmeti glabājas Britu muzejā Londonā un Stambulas arheoloģijas muzejā.

Mūsdienās vārds mauzolejs tiek attiecināts uz lieliem apbedījumu pieminekļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Mausoleum of Halicarnassus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. februārī. Skatīts: 2014. gada 5. februāris.
  2. «The Mausoleum at Halicarnassus». Skatīts: 2014. gada 5. februāris.
  3. «The Mausoleum of Halicarnassus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 5. februāris.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]