Viņa redzi un dzirdi zaudēja 19 mēnešu vecumā slimības rezultātā. Kad Helena bija septiņus gadus veca, viņas vecāki nolēma atrast viņai skolotāju. Pie viņiem tika nosūtīta skolotāja Anna Salivana (Anne Sullivan). Viņa Helenai iemācīja komunicēt ar cilvēkiem, izmantojot rokas. Skolotāja rakstīja vārdus pa vienam burtam uz Helenas rokas. Pirmais vārds esot bijis "ūdens". Vispirms skolotāja to uzrakstīja viņai uz rokas un tad pieveda Helenu pie ūdens strūklas. Tādā veidā Helena esot sapratusi, ka katram objektam pasaulē ir savs nosaukums.
1890. gadā Helenas vecāki viņu nosūtīja uz Pērkinsa institūtu, kur viņa iemācījās arī runāt. 19 gadu vecumā Helena devās uz Redklifas koledžu Masačūsetsā, kuru absolvēja 1904. gadā. Viņa bija pirmā kurlā un aklā persona, kas ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs.[1]
Jau 1903. gadā Helena bija uzrakstījusi grāmatu par savu dzīvi, kuras nosaukums ir The Story of My Life. Kopā viņa uzrakstīja vēl 12 grāmatas, pēc kurām uzņemtas vairākas filmas. Pazīstamākā no tām ir divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvusī filma The Miracle Worker (1962), kuras pamatā ir Keleres autobiogrāfija. Savas dzīves laikā viņa palīdzēja nabadzīgiem un akliem cilvēkiem, apceļoja pasauli, kā arī iestājās par sieviešu tiesībām, darba tiesībām, sociālismu un antimilitārismu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Helena Kelere.
