Hemnica

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Chemnitz nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Hemnica
Hemnicas centrs
Hemnicas centrs
Coat of arms of Hemnica
Ģerbonis
Hemnica
Red pog.png
Hemnica
Koordinātas: 50°49′56″N 12°55′31″E / 50.83222, 12.92528
Valsts Karogs: Vācija Vācija
Federālā zeme Saksija
Apriņķis Pilsēta ar apriņķa tiesībām
Pilsētas tiesības 1170
Platība
 - Kopējā 220,85 km²
Augstums vjl 298 m
Iedzīvotāji (2012)
 - kopā 241 210
 - blīvums 1 092,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: http://www.chemnitz.de/

Hemnica (vācu: Chemnitz) ir pilsēta Vācijas austrumos, Saksijas zemē, uz ziemeļiem no Rūdu kalniem.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta rakstos pirmoreiz pieminēta 1143. gadā. Ap 1170. gadu Frīdrihs Barbarosa piešķīra Hemnicai pilsētas tiesības. 1307. gadā tā nokļuva Meisenes markgrāfistes pakļautībā. Viduslaikos- tekstilrūpniecības un tirdzniecības centrs. 19. gadsimtā attīstījās kā rūpniecības centrs, dažkārt saukts par "Saksijas Mančestru". Pirms kara Hemnica bija koncerna Auto Union mītnes vieta. Smagi cietusi uzlidojumos Otrā pasaules kara laikā. 1949. gadā Auto Union vadība no Hemnicas pārcēlās uz Ingolštati, tā izveidojot pašreizējo kompānijas Audi galveno mītni. VDR laikā, no 1953. līdz 1990. gadam, pilsētas nosaukums bija Karlmarkštate (Karl-Marx-Stadt). Pilsētas apkārtnē notika urāna ieguve.

Ekonomika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie pilsētas atrodas Volkswagen autodzinēju rūpnīca.

Izglītība, kultūra, tūrisms un sports[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētā atrodas Hemnicas tehniskā universitāte (Technische Universität Chemnitz). Pilsētā atrodas Guncenhauzena modernās mākslas muzejs (Museum Gunzenhauser).

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hemnica dzimuši Latvijas arhitekts Oto Dīce (Otto Dietze, 1833-1890), futbolists Franks Rosts (Frank Rost, 1973), gleznotājs Kārlis Šmits-Rotlufs (Karl Schmidt-Rottluff, 1884-1976).

16. gadsimtā Hemnicā dzīvoja mineraloģijas pamatlicējs Georgijs Agrikola (Georgius Agricola, 1494-1555). No 1902. līdz 1918. gadam par Hemnicas avīzes Volksstimme redaktoru strādāja Gustavs Noske (Gustav Noske, 1868-1946). Pilsētas skolā mācījusies daiļslidotāja Katarina Vita (Katarina Witt, 1965). Šeit savu futbolista karjeru sācis Mihaels Ballaks (Michael Ballack, 1976).

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]