Volkswagen

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Volkswagen heraldika

Volkswagen (abreviatūraVW) ir Vācijas automobiļu marka, kas pieder Volkswagen Group.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Porsche Typ 12 (1931)
Volkswagen Typ 82 Kommandeurwagen
Volkswagen Typ 82 Kübelwagen
Volkswagen Typ 128 Schwimmwagen

Volkswagen ideja dzima 1933. gada rudenī, vienā no Berlīnes viesnīcas "Kaiserhof" zālēm. Tur satikās Ādolfs Hitlers, Jakobs Verlins, Daimler-Benz pārstāvis, un Ferdinands Porše. Hitlers izvirzīja prasību izveidot vācu tautai uzticamu automobili, kas nebūtu dārgāks par 1000 reihsmarkām. Vēl, automobilis ir jāražo jaunā, jauno Vāciju apzīmējošā, rūpnīcā. Uz lapiņas viņš uzskicēja metu, apzīmēja programmas pamata punktus un lūdza nosaukt konstruktora vārdu, kurš būs atbildīgs par valsts pasūtījuma izpildi. Jakobs Verlins piedāvāja Ferdinanda Poršes kandidatūru. Nākamo automobili nodēvēja par "Volks-Wagen" (latviešu: Tautas-Automobilis).

1934. gada 17. janvārī Ferdinds Porše nosūtīja "tautas automobiļa" prototipa rasējumus, kas tika izveidots uz agrāk izstrādātā Porsche Typ 60 bāzes, uz Vācijas Reihskanceleju.

1934. gada jūnijā tika parakstīts līgums starp Vācijas automobiļu asociāciju (RDA - vācu: Reichsverband der Automobilindustrie) un Dr. Ing. h.c. F. Porsche GmbH — Ferdinanda Poršes uzņēmumu, par "tautas automobiļa" trīs prototipu izstrādi. Izstrādei tika doti desmit mēneši. Par pamata prasībām tika izvirzītas sekojošas lietas: piecas sēdvietas, ass riteņu platums - 1200 mm, attālums starp asīm - 2500 mm, maksimālā jauda - 26 Zs, maksimālais griezes moments - 3500 apgr/min, pašmasa - 650 kg, pārdošanas cena - 1550 reihsmarkas, maksimālais ātrums - 100 km/h, maksimālais pacelšanās leņķis - 30 %, vidējais degvielas patēriņš - 8 litri uz 100 km.

Neskatoties uz jau esošo konstrukciju un pieredzi, darba termiņš ievilkās līdz diviem gadiem. Prototipi bija gatavi tikai 1936. gada septembrī: divdurvīgais V1, kabriolets V2 (pēc Hitlera pasūtījuma) un četrdurvīgais V3. Pēc 50 tūkstošiem pārbaudes brauciena kilometriem, automobiļiem nebija būtisku trūkumu, un Porše dabūja pasūtījumu nākamajiem 30 prototipiem, kas tika saražoti Daimler-Benz rūpnīcā. Jauno prototipu testēšanu piesprieda Vācijas darba frontei (DAF - vācu: Deutsche Arbeitsfront). Bet testu kontrolēšanu un galīgā lēmuma pieņemšanu bija jālemj SS (vācu: Schutzstaffel).

1937. gada 28. maijā tika dibināts uzņēmums "Gesellschaft zur Vorbereitung des Deutschen Volkswagens GmbH", kas 1938. gada 16. septembrī tika pārdēvēta par "Volkswagenwerk GmbH".

1938. gada 26. maijā tika ielikts pirmais pamatakmens Volkswagen rūpnīcai netālu no Falerslībenas. Svinīgajā runā, Hitlers paziņo jauna automobiļa nosaukumu - KdF-Wagen, kas nosaukts par godu nacistiskajai sabiedriskajai organizācijai (KdF - vācu: Kraft durch Freude), par aptuveni 50 miljonu reihsmarku ieguldīšanu rūpnīcas tapšanā. Tajā pašā gadā tika uzsākta rūpnīcā strādājošo ļaužu pilsētiņas būvniecība (vācu: Stadt des KdF-Wagens). Dēļ neskanīgā nosaukuma, pilsēta tika pārsaukta par Volfsburgu.

1939. gadā tika izlaisti divi modeļi, rūpnīcas spēju demonstrācijas nolūkā: V38s ("izmēģinājuma modelis") un V39s ("demonstrāciju modelis"). Tiem jau bija zīmīgas konstrukcijas izmaiņas: uzlabotas durvju eņģes un palielināti durvju rokturi, divi aizmugurējie logi, un citas modifikācijas. Bet, KdF-Wagen tā arī nekļuva par masveida produkciju, dēļ lielajiem armijas pasūtījumiem un Otrā pasaules kara sākuma.

1938. gadā tika izstrādāts armijas pinpiedziņas automobiļa VW Тур 62 (Kübelwagen) prototips, kas tika palaists ražošanā kā VW Тур 82. Virsbūve bija veidota no plānām, bet diezgan stingrām metāla loksnēm, ar četrām durvīm, saliekamu priekšējo stiklu un noņemamo brezenta jumtu. Pavisam saražoja vairāk nekā 50 tūkstošus automobiļu. Tos izmantoja visa vācu armija līdz pat kara beigām, kā personīgā sastāva pārvadāšanas līdzekli, munīcijas un degvielas piegādei, ievainoto evakuācijai un kā pārvietojamās darbnīcas. Uz VW Typ 82 bāzes izveidoja vairāk nekā 30 dažādas automobiļa modifikācijas.

1940. gadā uz VW Тур 82 bāzes tika izveidots automobiļa-amfībijas prototips VW Typ 128 Schwimmwagen. 1941. gadā 30 amfībijas, kas bija saražotas Volfsburgas rūpnīcā, nonāca armijas inženieru daļās, kur ieguva labas atsauksmes. Šajā pašā gadā Ferdinands Porše ieguva pasūtījumu uz tālāku automobiļa modifikāciju. Modelis VW Typ 166 Schwimmwagen (jeb Vorserienschwimmwagen) bija īsāks, vieglāks un manevrētspējīgāks par savu priekšteci, un to ražoja Daimler-Benz rūpnīcā Štutgartē. Kara gados (1941—1944) saražoja aptuveni 15 tūkstošus amfībiju.

Pēckara gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc kara beigām uzņēmums nonāca angļu kontrolē, kuru okupācijas zonā bija arī Volfsburga. 1945. gada rudenī angļu valdība veica rūpnīcai 20 tūkstošu automobiļu pasūtījumu. Bet tikai pēc gandrīz desmit gadiem sākās automobiļu sērijveida ražošana, to pirmatnējā modifikācijā. 1947. gadā Volkswagen tika izstādīts Hanoveres eksporta gadatirgū un piesaistīja sev lielu uzmanību. Rūpnīca saņēma pirmo ārzemju pasūtījumu no Nīderlandes uz tūkstoti automobiļu, bet 1948. gadā pasūtījumi nāca no Šveices, Beļģijas, Zviedrijas un citam valstīm.

Volkswagen Cabriolet
Volkswagen Transporter / T2

1948. gada janvārī nomainījās Volkswagen vadība, par tā ģenerāldirektoru kļuva Henriks Nordhofs, vācu tehnokrātu jaunās paaudzes pārstāvis. Atjaunotā vadība sastāvēja no diplomēti inženieri, kuriem bija starptautiska darba pieredze autorūpnīcās un māka nestandartizēti domāt. Jauna vadība pilnveidoja un modernizēja automobiļus.

1949. gada 30. jūnijā izveidoja kompāniju "Volkswagen-Finanzierungs-Gesellschaft GmbH" automobiļu pārdošanas palielināšanai Vācijas iekšienē. 1949. gadā sāka ražot modeļus ar jauniem virsbūves tipiem - kabriolets un limuzīns. Sērijveida ražošanā automobiļu salona aprīkojums kļuva daudz ērtāks.

Tika sakārtots autoservisu un tehnisko apkopju staciju tīkls. Nemitīgi norisinājās darbs ar rietumu klientiem. Volkswagen izveidoja jaudīgu automobiļu tirdzniecības tīklu. Automobiļa eksports, kas jau bija ieguvis pasaules atzinību, uz 1948. gada beigām sastādīja aptuveni 50 tūkstošus automašīnu, iekšējā tirgū tika pārdotas aptuveni 15 tūkstoši auto. Uz to brīdi rūpnīca atbrīvojās no sabiedroto angļu kontroles, un 1949. gada 6. septembrī Volkswagen pilnībā tika nodots Vācijas Federatīvajai Republikai. Sākās jauns rūpnīcas attīstības etaps.

27 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām, pārspējot Ford Model T rekordu, Volkswagen Käfer kļuva par pārdotāko automobili.

Pēc Volkswagen koncerna holandiešu importētāja Bena Pona no "Pon’s Automobielhandel" ieteikuma, uzkonstruēja mūsdienu VW Transporter prototipu, kas tika izstādīts 1949. gada novembrī ar nosaukumu VW Bulli. Tas atgādināja kasti uz riteņiem: priekšā sēdēja šoferis, aizmugurē atradās dzinējs, starp viņiem - daudz vietas kravai. Šī vienkāršā konstrukcija ieguva lielu pieprasījumu no pircēju puses.

Pirmajos mēnešos katru dienu saražoja aptuveni 60 automobiļu VW Transporter. Starp 1947. un 1967. gadiem VW Transporter izlaida sekojošās modifikācijās: kravas automobilis ar aizvērto augšu, kombi, mikroautobuss, vienvietīgais un daudzvietīgais pikaps un ātrās palīdzības automobilis. Sākot ar VW Bulli jeb VW Transporter Т4 (ceturtā paaudze) modeļiem, dzinējs atrodas priekšā un ir priekšējo riteņu piedziņa. Tas nodrošina kravas telpu vienā līmenī un vairāk vietas dažādu papildaprīkojumu montāžai. Savukārt "Mājiņa uz riteņiem" "Westfalia" kļuva populāra 1960. gados, un divas nākamās paaudzes arī izturēja laika pārbaudes līdz 1980. gadiem.

Volfsburgā tika izlaists pēdējais Volkswagen Käfer. Automobiļa ražošanu pārnesa uz Meksiku.

1950.—1960. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volkswagen Karmann-Ghia
Volkswagen Typ 181

Uz 1950. gadu jau bija saražotas aptuveni 100 tūkstoši automobiļu, uz 1951. gadu - 500 tūkstoši automobiļu, bet 1955. gada 5. augustā norisinājās svinīga ceremonija sakarā ar miljonā VW T2 izlaišanu.

Ar gadiem pārbaudītā izturība un pieņemamā cena palielināja automobiļa eksporta iespējas. Volkswagen tirgoja jau 150 pasaules valstīs. Sāka veidoties meitas uzņēmumi ārzemēs — 1953. gadā Brazīlijā, 1956. gadā DĀR, 1957. gadā Austrālijā, bet 1964. gadā Meksikā (šeit kopš 1998. gada ražo VW New Beetle) un citās valstīs.

Standarta VW 1200 pirmā modifikācija 1953. gadā bija sporta kupeja VW Karmann-Ghia, kam nosaukums bija modeļa veidojošo uzņēmumu nosaukumi: virsbūves dizainu projektēja itāļu kompānija "Carrozzeria Ghia Coachbuilding", bet montāža veica vācu virsbūvju uzņēmumā "Karmann GmbH", Osnabrūkā. Modeli VW Karmann-Ghia pirmo reizi izrādīja 1954. gada Parīzes auto izstādē, pārdošanā tas nonāca 1955. gadā.

1961. gadā programma papildinājās ar jauno VW 1500, kam bija sedana virsbūve un lielāka tilpuma dzinējs, uz kura bāzes arī izlaida VW Karmann-Ghia kupejas un kabrioleta modifikācijas. Pavisam līdz 1974. gadam, kad VW Karmann-Ghia izņēma no ražošanas, tika izlaisti vairāk nekā 350 tūkstoši automobiļu, no tiem ceturtā daļa kabrioleti.

1965. gadā "Volkswagen AG" izpirka koncernam Daimler-Benz kompāniju Audi, izveidoja koncernu Volkswagen-Audi Group, kas pazīstams ar saīsinājumu VAG. Mūsdienās koncerns Audi AG ir koncerna Volkswagen AG meitas uzņēmums, kas ir pilnīgi patstāvīgs.

Pirmais apvienošanās auglis bija 1968. gadā radītais VW 411 ar gaisa dzeses dzinēju (darba tilpums 1679 cm³). Modelis neieguva plašu popularitāti pircēju vidū.

1969. gadā, pēc uzņēmuma NSU pievienošanās, tika izlaists pirmais Volkswagen ar priekšējo riteņu piedziņu, kas ieguva indeksu VW К70. Šis modelis piedāvājās ar diviem dažādas jaudas dzinējiem (darba tilpums 1594 jeb 1795 cm³). No 1969. līdz 1975. gadam sadarbībā ar uzņēmumu Porsche, tika ražoti sporta automobiļi VW-Porsche 914 ar četru un sešu cilindru dzinējiem (1679 un 1991 cm³).

1969. gadā izstrādāja daudzfunkcionālo pilnpiedziņas Volkswagen Typ 181 ar salokāmo tentu, kas atgādināja Volkswagen Typ 82 Kübelwagen, kas tika ražots Otrā pasaules kara laikā, armijas un valsts dienestu vajadzībām. Vienkārša un uzticama transmisija un piekare ņemta no VW Transporter, bet no VW Käfer aizmugurē izvietotais gaisa dzeses dzinējs ar 1584 cm³ darba tilpumu un 46 zs jaudu.

1970. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Volkswagen Passat

Par VW jaunās paaudzes pirmdzimto tiek uzskatīts priekšpiedziņas VW Passat, kas tika izlaists 1973. gadā. Tas tika piedāvāts dažādās variācijās ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1297 līdz 1588 cm³. 1974. gadā tika izlaists sportiskais VW Scirocco ar trīs durvju kupejas virsbūvi un dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 1093 līdz 1588 cm³, kā arī kompaktais trīs un piecu durvju hečbeks VW Golf. Pirmajos trīsdesmit VW Golf ražošanas mēnešos, no konveijera noripoja miljons šā modeļa automobiļu, pārvēršot "Volkswagen AG" par vienu no lielākajiem auto ražotājiem Eiropā. 1979. gadā tika izlaists šī modeļa kabrioleta modifikācija VW Golf Cabrio, kas ilgi palika pieprasīts.

1975. gada sākumā prezentēja VW Golf "mazo brāli" — trīs durvju, priekšpiedziņas VW Polo, kas pēc konstrukcijas bija automobiļa Audi 50 analogs un tika piedāvāts ar dzinējiem, kuru darba tilpums bija no 895 līdz 1272 cm³. Lētais un uzticamais VW Polo vēl papildus nostiprināja "Volkswagen AG" finansiālo stāvokli. Uz VW Polo bāzes tika izveidots trīsapjomu sedans VW Derby.

1980. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā izlaida VW Golf I nākamās paaudzes modeli VW Golf II, uz kura bāzes tika izveidots automobilis ar sedana virsbūvi VW Jetta.

1980. gados arī citiem VW modeļiem tika izlaisti nākamās paaudzes modeļi (VW Passat, VW Polo). Uz VW Passat bāzes izveidoja sedanu VW Santana, ko pirmo reizi aprīkoja ar piecu cilindru benzīna dzinēju.

VW Scirocco nākamās paaudzes modeli nodēvēja par VW Corrado, un tā bija vienīgā trīs durvju kupeja, kas šajos gados pārstāvēja VW modeļu klāstu.

1990. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā laikā izlaiž kārtējo VW modeļu nākamo paaudzi. VW Golf II aizvieto jaunais VW Golf III modelis, kam ir jauna modeļa modifikācijas: VW Golf Variant ar universāļa virsbūvi un kabrioleta virsbūvi, kā arī modelis VW Variant Syncro ar 2 un 2,9 litru dzinējiem un pilnpiedziņu.

VW Polo trešās paaudzes kompaktais modelis VW Polo III tiek ražots kopš 1994. gada sekojošās modifikācijās: 3 un 5 durvju hečbeks, sedans VW Polo Classic un 5 durvju universālis VW Polo Variant. Šim modelim piedāvājās benzīna un dīzeļdzinēji ar darba apjomu no 1 līdz 1,9 litriem.

VW Jetta tika aizvietota ar VW Vento, kas būvēja uz VW Golf III bāzes.

Palielinātas ietilpības universālis VW Sharan tiek ražots kopš 1995. gada, ar 5—7 sēdvietām, priekšējo riteņu vai pilnpiedziņas modifikācijām.

Tiek turpināta arī VW Passat modeļu sērija, jaunais VW Passat tika prezentēts 1996. gadā. Atšķirībā no iepriekšējiem sērijas modeļiem, šis modelis atkal tika unificēts ar tāda paša tipa Audi modeļiem. Tas ļāva izmantot jaudīgākus un mūsdienīgākus Audi spēka agregātus. VW Passat piedāvājās ar sedana, piecu durvju universālis. Atsevišķi VW Passat modeļi tika aprīkoti ar Syncro komplektāciju.

1998. gadā tika izlaists komfortablā sedana modelis VW Bora.

"Volkswagen AG" uzņēmumi Brazīlijā, Meksikā, Argentīnā un Ķīnā izlaiž veselu modeļu rindu, kas zīmīgi atšķiras no Eiropas produkcijas. To vidū ir modeļi VW Gol, VW Parati un VW Santana 3000, kas veidoti uz VW Golf un VW Passat iepriekšējo paaudžu šasijām.

Meksikas filiāle turpināja VW Beetle ražošanu, bet sākot ar 1998. gada uzsākts principiāli jauna priekšpiedziņas automobiļa VW New Beetle ražošana, kas veidots uz VW Golf modeļu šasijas. Ārēji modelis atgādina leģendāro VW Beetle.

2000. gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 2000. gada uzsākta jaunās paaudzes VW Sharan ražošana, bet 2001. gadā atjaunotā VW Polo ražošana.

Mikroautobusi VW Transporter T4 tika ražoti līdz 2002. gadam. Uz šo brīdi bija saražoti 8,5 miljoni šīs sērijas modeļu. Tika pārtraukta kabrioleta VW Golf Cabrio ražošana. Tā vietā uzsākta luksa klases sedana VW Phaeton ražošana, kā arī piecu durvju apvidus auto VW Touareg.

2003. gadā Meksikas uzņēmums pilnībā pārstāja izlaist VW Beetle. Tajā pašā gadā tika uzsākta VW Transporter T5 ražošana. Pašreiz uz T5 bāzes tiek izlaisti sekojoši modeļi: VW Transporter, VW California, VW Caravelle un VW Multivan.Vēl tiek uzsākta piecu durvju minivena VW Touran ražosana, kas izveidots uz VW Golf V bāzes un kabrioletu VW New Beetle Cabrio.

Kopš 2004. gada ražošanā nonāca četru durvju minivens VW Caddy III un piecu durvju hečbeks VW Polo Fun.

VW Bora, VW Gol III, VW Lupo ražošana tika pārtraukta 2005. gadā. To vietā tika uzsākta VW Jetta, VW Gol IV, kā arī hečbeka VW Fox, VW Golf Plus un uzlabotā VW Polo ražošana.

Pēc ilga pārtraukuma 2006. gadā uzņēmums sāka ražot automobili ar kupejas virsbūvi, šoreiz tas bija kupeja-kabriolets VW EOS.

2007. gadā uzsākta krosovera VW Tiguan ražošana, kas tika piedāvāts trīs komplektācijās: Trend&Fun, Sport&Style, Truck&Field. Tika izlaistas jaunās VW Touareg un VW Golf Variant paaudzes, un atjaunināti divi modeļi: Golf Plus un Touran, kas nomainīja savu nosaukumu uz VW Cross Golf un VW Cross Touran.

2008. gadā tika uzsākta trīs durvju kupejas VW Scirocco un četru durvju kupejas VW Passat CC ražošana

Pašreizējie Eiropas modeļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]