Frīdrihs I Barbarosa
| Frīdrihs I | |
| Friedrich I. | |
Frīdrihs I Barbarosa (vidū) |
|
|
|
|
| Amatā 1152 — 1190 (kronēts 1178. gada 30. jūnijā, Arlā) |
|
| Priekštecis | Konrāds III |
|---|---|
| Pēctecis | Heinrihs VI |
|
|
|
| Amatā 1152 — 1190 (kronēts 1152. gada 9. martā, Āhenē) |
|
| Priekštecis | Konrāds III |
| Pēctecis | Heinrihs VI |
|
|
|
| Amatā 1155 — 1190 (kronēts ap 1155. gadu, Pāvijā) |
|
| Priekštecis | Konrāds III |
| Pēctecis | Heinrihs VI |
|
|
|
| Amatā 1155 — 1190 (kronēts 1155. gada 18. jūnijā, Romā) |
|
| Priekštecis | Lotārs III |
| Pēctecis | Heinrihs VI |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1122 iespējams Veingartenes abatija, Veingartene (tagad Bādene-Virtemberga, |
| Miršanas dati | 1190. gada 10. jūnijā Geksu upe, Kilikija (tagad |
| Apglabāts | Sv. Pētera baznīca, Antiohija, |
| Dinastija | Hohenštaufeni |
| Tēvs | Frīdrihs II |
| Māte | Bavārijas Judīte, Velfu dinastija |
| Dzīvesbiedrs (e) | Burgundijas Beatrise, Ivreju dinastija |
| Bērni | 12 bērni, to skaitā Frīdrihs V, Heinrihs VI, Oto VI, Konrāds II, Filips I |
| Reliģija | katolisms |
Frīdrihs I (vācu: Friedrich I., saukts Barbarosa (Barbarossa); dzimis 1122. gadā, miris 1190. gada 10. jūnijā) bija Hohenštaufenu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1155. gada līdz savai nāvei. Harizmātiska, leģendām apvīta personība. Bija arī Burgundijas, Vācijas un Itālijas karalis, kā arī Švābijas hercogs.
Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu]
Dzimis 1122. gadā. Kopā ar tēvoci Konrādu III piedalījās Otrajā Krusta karā. Pēc Konrāda nāves 1152. gada 4. martā Frankfurtē tika ievēlēts par Romiešu karali (Rex Romanorum) un 9. martā Āhenē kronēts. No tēva puses būdams Hohenštaufens, bet mātes - Velfs, Frīdrihs apvienoja abas tolaik visietekmīgākās impērijas dzimtas. Sākot no 1154. gada sešas reizes veica militāras kampaņas Itālijā, iesaistīdamies iekšējās cīņās un ierobežodams Ziemeļitālijas pilsētu patstāvību. Šajā laikā ieguvis iesauku "Barbarosa" (itāļu: Sarkanbārdis).
Ap 1155. gadu pāvests Adriāns IV viņu Pāvijā kronēja par Romas imperatoru. Pēc diviem gadiem (1157. gadā) rakstos impērijas apzīmēšanai sāka lietot vārdu sacrum (latīņu: svētā).
Sestās kampaņas laikā 1176. gada 29. maijā Lenjāno kaujā Lombardijas līgas karaspēks smagi sakāva impērijas spēkus - kādu laiku pēc kaujas tika uzskatīts, ka Barbarosa ir miris. Trešā Krusta kara laikā 1190. gadā noslīka upē Kilikijā (mūsdienu Turcijā).
| Hohenštaufenu dzimtas valdnieks |
||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| Priekštecis: Konrāds III |
Burgundijas karalis un Romiešu karalis 1152—1190 |
Pēctecis: Heinrihs VI |
||
| Priekštecis: Konrāds III |
Itālijas karalis 1155—1190 |
Pēctecis: Heinrihs VI |
||
| Priekštecis: Lotārs III |
Svētās Romas impērijas imperators 1155—1190 |
Pēctecis: Heinrihs VI |
||