Henrijs Kevendišs
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Henrijs Kevendišs (angļu: Henry Cavendish, dzimis 1731. gada 10. oktobrī Nicā, miris 1810. gada 24. februārī Londonā) bija angļu fiziķis un ķīmiķis, Londonas karaliskās biedrības loceklis no 1760. gada.
1753. gadā beidzis Kembridžas Universitāti. Henrijs Kevendišs bija ekscentrisks vientuļnieks, mantojis lielu bagātību (bijis viens no bagātākajiem cilvēkiem Anglijā),[1] kuru tērējis zinātniskiem eksperimentiem.
1766. gadā Kevendišs publicēja savus trīs pirmos svarīgos darbus ķīmijā — "Eksperimenti ar mākslīgo gaisu", kur aprakstīja "degošā gaisa" (ūdeņraža) atklāšanu. Lai gan iespējams, ka metālu un skābju reakcijā ūdeņraža izdalīšanos bija novērojuši arī citi zinātnieki, Henrijs Kevendišs pirmais atdalīja un tuvāk izpētīja ūdeņradi.[2] Kevendišs ūdeņradi gan uzskatīja par flogistonu, jo bija flogistona teorijas piekritējs. Kevendišs arī izdalījis tīrā veidā oglekļa dioksīdu, ieguvis slāpekļa oksīdus, kā arī 1784. gadā ieguvis ūdeni, sadedzinot ūdeņradi.
Fizikas jomā 1771. gadā noteicis vairāku vielu dielektriskās konstantes un vides ietekmi uz kondensatora kapacitāti. 1798. gadā konstruējis vērpes svarus un izmērījis ar to palīdzību divu sfēru pievilkšanās spēku, pamatojot ar to Ņūtona vispasaules gravitācijas likumu. Noteicis gravitācijas konstanti, Zemes masu un vidējo blīvumu. Izgudrojis eidiometru — ierīci degošas vielas saturošu gāzu maisījumu analīzei.
Kevendiša vārdā nosaukta 1871. gadā nodibinātā fizikas laboratorija Kembridžas Universitātē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Valdis Rēvalds. Fizikas un tehnikas vēstures lappuses. R:, LU akadēmiskais apgāds, 2006, 222. lpp.
- ↑ Gints Ročāns. Tehnika. Langervaldes iela 1a, Jelgava, LV-3001 : "Izdevniecība Avots", 2008.gads. 89. lpp. ISBN 978-9984-800-45-5.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Henrijs Kevendišs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Astronomu biogrāfiskās enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|