Histoloģija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ar emfizēmu slima cilvēka plaušas histoloģiskais preparāts, krāsots ar hematoksilīnu un eozīnu

Histoloģija (grieķu: ίστίομ — audi, λόγος — zināšanas) ir bioloģijas nozare, kas pēta dzīvo organismu šūnu, audu un orgānu uzbūvi mikroskopiskā un submikroskopiskā līmenī. Histoloģiju var uzskatīt par medicīniski bioloģisku nozari, jo tai liela nozīme medicīnā (histoloģijas metodes lieto biopsiju materiālu izpētei). Tā ir cieši saistīta ar ģenētiku, fizioloģiju, bioķīmiju un citām zinātnes nozarēm.

Histoloģijas iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vispārīgā histoloģija - mācība par audiem kā tādiem.
  • Speciālā histoloģija - mācība par orgānu mikroskopisko uzbūvi.
  • Embrioloģija - mācība par dīgļa attīstību.
  • Citoloģija - mācība par dzīvo šūnu.
  • Histofizioloģija - mācība par šūnu, audu un orgānu uzbūves saistību ar to funkcijām.

Histoloģija Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Histoloģijas pētījumi Latvijā aizsākti 20. gadsimta 20. gados LU Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas institūtā. Pirmā latviešu histoloģe bija Ausma Bebre (1892 - 1965), kura sagatavojusi pirmo histoloģijas mācību līdzekli latviešu valodā "Īss normālās histoloģijas kurss" (izdots 1927. gadā). Viņa pirmā latviskojusi histoloģijas terminus. 30. un 40. gados Anatomijas un histoloģijas institūtā strādāja histologi Jānis Arnolds Eglītis (1902 - 1986) un Irma Eglīte (1907 - 2000), kuri augstā līmenī sakārtoja histoloģijas mācību procesu. 1944. gadā viņi emigrēja uz ASV un izveidoja histoloģijas institūtu Kolumbusas universitātē. Padomju okupācijas sākumā histoloģijas mācību process Latvijā bija sagrauts, to atjaunoja profesors Konstantīns Bogojavļenskis (1899 - 1967), kurš ir uzskatāms par Latvijas citologu skolas radītāju. Viņa skolnieks, akadēmiķis Jānis Ērenpreiss (1929 - 1996), ir vairāku monogrāfiju par vēža šūnu pētījumiem autors. Latvijas embrioloģijas skolas pamatlicējs ir akadēmiķis Pēteris Gērke (1904 - 1985), kurš sarakstījis vairākas embrioloģijas mācību grāmatas latviešu un krievu valodā. Šūnu pētījumi submikroskopiskā līmenī sākti 20. gadsimta vidū, bet 1994. gadā nodibināta Latvijas Elektronmikroskopistu biedrība.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aina Dālmane. Histoloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2004.