Fizioloģija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Leonardo da Vinči Vitruviusa cilvēks bija nozīmīgs solis fizioloģijas pētījumos

Cilvēka fizioloģija (no grieķu: φυσις - "daba" un λόγος - "mācība") ir medicīnas apakšnozare, kas pēta šūnu, audu, orgānu un visa organisma funkcijas un to regulācijas mehānismus. Fizioloģijas uzdevums ir atklāt un izprast organismā notiekošos procesu (veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) būtību un noskaidrot visu to norišu precīzu secību, ar kuru palīdzību organisms pielāgojas mainīgajai ārējai videi. Šo norišu izzināšana dod iespējas mainīt dzīvā organisma funkcijas vēlamajā virzienā un tādējādi palīdzēt prakstiskajai medicīnai.[1]

Fizioloģija ir sena zinātne. Zinātnisko fizioloģiju radīja angļu ārsts, anatoms un fiziologs Viljams Hārvijs. 1628. gadā Hārvijs atklāja asinsrites mehānismu, eksperimentos ar dzīvniekiem pierādot, ka zīdītāju asinsrite norit pa slēgtu asinsvadu sistēmu, kurā asiņu plūsmu nodrošina sirds saraušanās. Šī eksperimenta rezultātā, viņš izdeva darbu "Anatomiski pētījumi par dzīvnieka sirds un asins kustībām".

Cilvēka fizioloģija, tāpat kā cilvēka anatomija, mūsdienās ir sadalījusies normālajā fizioloģijā, kas pēta fizioloģiskās norises vesela cilvēka ķermenī, un patoloģiskajā fizioloģijā, kura pēta slimu cilvēku.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. L. Aberberga-Augškalne, O. Koroļova. "Fizioloģija ārstiem". Rīga, Medicīnas apgāds, 2007; 13. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]