Ieži

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Ieži ir heterogēnās litosfēras sastāvdaļas, kas sastāv no viena vai vairākiem minerāliem (minerālu sugām). Iežus klasificē pēc to izcelsmes (ģenēzes), minerālu un ķīmiskā sastāva, pēc to uzbūves (veidojošo daļiņu tekstūras). Pēc izcelsmes iežus sadala magmatiskajos iežos, nogulumiežos un metamorfajos iežos. Ar iežu izpēti nodarbojas ģeoloģijas nozares petroloģija un petrogrāfija, nogulumiežus pēta sedimentoloģija.

Granīts rapakivi

Magmatiskie ieži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: magmatiskie ieži

Magmatiskie ieži veidojas no magmas un iedalās divās galvenajās kategorijās: intruzīvie ieži, jeb plutoniskie ieži, dziļumieži un efuzīvie ieži, jeb vulkāniskie ieži. Intruzīvie ieži veidojas, magmai tuvojoties Zemes virsmai, atdziestot un kristalizējoties. Efuzīvie (vulkāniskie) ieži veidojas tad, kad magma sasniedz Zemes virsmu kā lava. Intruzīvie ieži kristalizējas lēni, atdziestot gadu tūkstošiem un miljoniem ilgi, toties vulkāniskie ieži atdziest un sacietē dažu dienu vai nedēļu laikā.

Nogulumieži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: nogulumieži

Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties klastiskajiem nogulumiem, organiskajai vielai vai ķīmiskajiem izgulsnējumiem (evaporīti). Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas un cementējas — šo procesu sauc par diaģenēzi. Nogulumieži veidojas uz Zemes virsmas vai tuvu tai.

Metamorfie ieži[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metamorfie ieži veidojas tad, kad jebkurš iežu veids (tai skaitā arī agrāk izveidojies metamorfais iezis) nokļūst atšķirīgos temperatūras un spiediena apstākļos. Šī temperatūra un spiediens vienmēr ir augstāki nekā pie Zemes virsmas, un tiem jābūt pietiekami augstiem, lai pārvērstu iezī esošos minerālus citos minerālu tipos vai citās to pašu minerālu formās.

Zemes garozu (tai skaitā litosfēru un mantiju) veido ieži.