Sapropelis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sapropelis (grieķu: sapros satrūdējis, sapuvis + grieķu: pēlos māls, dubļi)[1] ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa.

Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām klāt ir piejaukušās minerāldaļiņas. Nogulumu slāņa biezums var variēt no desmit centimetriem līdz desmit metriem.[2] Kopumā organiskās vielas sastāda līdz 95%. Par minerāldaļiņām kalpo smiltis, māls, aleirīti, kā arī kalcija karbonāts. Krāsa parasti ir tumša, olīvbrūna, pelēka vai zaļgana, bet pats sapropelis ir želejveidīgs pēc savas konsistences. Sapropelī ir atrodamas daudzas bioloģiski aktīvas vielas, piemēram, vitamīni, hormoni. Tikko iegūts sapropelis satur daudz ūdens, bet pēc izkaltēšanas vairs praktiski neizmirkst.

Iegūto sapropeli var pielietot dažādās nozarēs, piemēram, lauksaimniecībā, medicīnā, ķīmijā, būvmateriālu ražošanā, rūpniecībā un citur. Lauksaimniecībā sapropeli izmanto augsnes ielabošanai, respektīvi, ar tā palīdzību gan veic mēslošanu, gan arī uzlabo pašas augsnes kvalitāti. Šādos gadījumos to nereti sajauc ar kūdru.[2] Tāpat lauksaimniecībā to var izmantot kā lopbarības piedevu. Rūpniecībā no tā var iegūt arī šķidru degvielu, darvu, piķi.[1]

Sapropelis ir sastopams lielākajā daļā Latvijas ezeru un daudzos purvos.[3] Pēc aprēķiniem, Latvijā sapropelis ir ap 2,5 miljardiem m3.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Svešvārdu vārdnīca. Rīga: Liesma, 1978. gads, 638. — 639. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 Sapropelis, tā īpašības un izmantošanas iespējas. saimnieks.lv. Atjaunināts: 2010. gada 7. augustā.
  3. Sapropelis un dziednieciskās dūņas. mapx.map.vgd.gov.lv. Atjaunināts: 2010. gada 7. augustā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]