Māls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Māls (arī daudzskaitļa forma māli) ir nogulumiezis, kas pamatā sastāv no sīkās frakcijas (zem 2 um) daļiņām. Māls veidojas sadēdot laukšpatiem un vizlām. Latvijā sastopamais māls galvenokārt ir veidojies sadēdot vizlām un mālu frakcija sastāv galvenokārt no hidrovizlu minerāliem. Māla rupjā frakcija parasti satur arī smiltis. Mālu minerāli satur daudz alumīnija oksīda, māls parasti satur arī dzelzs oksīdu, kas to iekrāso sarkanu vai brūnu. Ja dzelzs oksidācijas pakāpe ir +2 vai dzelzs ir ļoti maz, tad māls ir balts. Māli ir veidojušies dažādos ģeoloģiskajos periodos, un pēc tiem tos arī iedala.

Latvijā sastopamie māli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Juras laikmeta māls - sastopami nelielā daudzumā, parasti kopā ar akmeņoglēm. Viena neliela atradne ir Kurzemē. Laba ugunsizturība. Nesatur dzelzs oksīdu.
  • Devona laikmeta māli - sastopami gandrīz visā Latvijas teritorijā. Satur daudz dzelzs oksīda. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai, šim mērķim devona mālus iegūst Lodē.
  • Kvartāra māli - sastopami Baltijas ledus ezera nogulumos. Satur daudz kalcija savienojumu. Nav pārāk liela ugunsizturība. Lieto ķieģeļu ražošanai (Kalnciems).

Mālu mineraloģiskais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mālus var iedalīt arī pēc to sastāvā esošajiem galvenajiem mālu minerāliem, izplatītākie ir:

Mālus jau kopš seniem laikiem lieto keramikas izgatavošanai. Māli ir arī viena no cementa izejvielām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]