Iekšējā tirgus informāciju sistēma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) ir IT tīkls, kas savieno pārvaldes iestādes Eiropas Ekonomikas zonā. To ir izstrādājusi Eiropas Komisija kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai paātrinātu un atvieglinātu pārrobežu administratīvo sadarbību. IMI darbojas valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes iestāžu līmenī, kas dod iespēju viegli atrast pārvaldes iestādes un apmainīties ar informāciju ar kolēģiem citās valstīs. Pateicoties iepriekš pārtulkotiem jautājumiem un atbildēm, kuri ir pieejami tiešsaistē, kā arī datorizētai tulkošanai dalībvalstu valodā – tās dod plašas savstarpējas saziņas iespējas.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iekšējais tirgus ir viena no Eiropas Savienības kompetencēm. Tas nozīmē, ka ES liek dalībvalstu atbildīgajām iestādēm palīdzēt saviem kolēģiem ārvalstīs, nodrošinot nepieciešamo informāciju. Daži tiesību akti paredz saziņu arī starp dalībvalstīm un Komisiju (piemēram, Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas pasākumu paziņošana). IMI ir atbalsts dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, palīdzot tām pārvarēt tādus nozīmīgus praktiskus šķēršļus kā, atšķirības pārvaldes sistēmā un darba kultūrā, valodu barjera un neziņa par sadarbības partneriem citās dalībvalstīs. Tās mērķis ir palielināt dalībvalstu ikdienas sadarbības efektivitāti un lietderību.

IMI darbība tika uzsākta 2008. gada februārī. Kopš 2010. gada jūlija programmas attīstība un uzturēšana tika realizēta, pateicoties Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumu programmai (ISA). ISA ir IDABC programmas turpinājums, kas sākotnēji finansēja IMI, bet pārtrauca savu darbību 2009. gada 31. decembrī.

IMI sistēma ir administratīvās sadarbības atbalsta instruments, īstenojot iekšējā tirgus tiesību aktus. IMI ir viens no vienotā tirgus pārvaldības instrumentiem. Citi šādi instrumenti ir portāls Tava Eiropa[1], Tavs Eiropas padomdevējs[2], SOLVIT[3] un Vienotie kontaktpunkti[4].

IMI sistēma ļauj dalībvalstīm izpildīt juridiskās saistības par informācijas apmaiņu. Tā arī ļaus veidot jaunas administratīvās sadarbības formas, kuras nebūtu iespējams īstenot bez elektroniskās informācijas sistēmas atbalsta. Tā ir veidota, lai efektīvi un lietderīgi samazinātu dalībvalstu saziņas izmaksas,. Tādējādi IMI palīdzēs radīt uzticību un paļāvību, kas vajadzīga, lai nodrošinātu vienotā tirgus netraucētu darbību un varētu pilnībā izmantot tā sniegtās priekšrocības.

IMI izmanto "privacy by design" pieeju, tādā veidā apvienojot konfidencialitātes un datu aizsardzības ievērošanu visos IMI projekta posmos, kas tika izstrādāts pēc apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju[5].

Iesaistītās puses[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMI struktūras izveidošana ir katras dalībvalsts ziņā. Pastāv vairākas IMI darbībā iesaistītās puses, ām ir būtiska loma IMI informācijas tīklā.

Atbildīgās iestādes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atbildīgās iestādes ir tiešie IMI lietotāji. Tās ir pārvaldes iestādes, kas ir atbildīgas par to, lai piemērotu atsevišķus iekšējā tirgus tiesību aktu aspektus . Tās var darboties valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, uz tām attiecas IMI integrētās direktīvas.

IMI koordinatori[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Katra dalībvalstī ir viens IMI koordinators (NIMIC), kurš parasti darbojas vienā no ministrijām. Koordinatora uzdevums ir nodrošināt IMI darbību savā valstī. IMI koordinatori var deleģēt daļu no saviem pienākumiem papildu koordinatoriem, kuri ir atbildīgi par, piemēram, noteiktu likumdošanas sfēru vai ģeogrāfisko reģionu, atkarībā no katras dalībvalsts administratīvās struktūras.

Eiropas Komisija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Komisijas galvenais uzdevums ir uzturēt un attīstīt šo sistēmu, sniegt dažāda veida palīdzību un apmācību. Tā arī administrē un nodrošina IMI koordinatoru tīkla paplašināšanu, sniedz informāciju un publicē ziņojumus par kopējo sistēmas darbību.

IMI darbplūsmas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMI piedāvā vairākas darbplūsmas, lai atvieglotu dažāda veida administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm Eiropas Ekonomiskajā zonā, IMI sistēmas lietotājiem.

Informācijas pieprasījumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gadījumos, kad atbildīgajai iestādei ir nepieciešama informācija no tās ārzemju partnera, šī iestāde var nosūtīt informācijas pieprasījumu. Lai izveidotu pieprasījumu, tiek izmantots iepriekš pārtulkoto jautājumu un atbilžu saraksts, kurš ir pieejams visās ES valodās. Pastāv iespēja pievienot dokumentus. Svarīgi, ka tikai tās atbildīgās iestādes, kuras ir tieši iesaistītas šajā sistēmā un tās informācijas apmaiņā, var piekļūt tās saturam. Informācijas pieprasījuma piemērs - vācu skolotājs vēlas uzsākt darbību Portugālē. Portugāles iestādei ir nepieciešams pārbaudīt šī skolotāja diploma skenētas kopijas autentiskumu. Portugāles iestāde var lietot IMI, lai nosūtītu informācijas pieprasījumu tās sadarbības iestādei Vācijā. Iestāde Vācijā var akceptēt pieprasījumu un nosūtīt atbildi iestādei Portugālē. Pateicoties tiešsaistē iepriekš izveidotajam un pārtulkotajam jautājumu un atbilžu sarakstam, katra no iestādēm var sazināties savā nacionālajā valodā.

Paziņojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paziņojumi balstās uz informācijas apmaiņas plūsmu, kurā iestādes var brīdināt vai informēt vienu vai vairākas atbildīgās iestādēs un/vai Eiropas Komisiju. Piemēram, Direktīva par pakalpojumiem iekšējā tirgū nosaka, ka dalībvalstīm ir jāinformē par iespējamiem cilvēku veselības draudiem un drošības vai vides briesmām, kuras ir radušās pakalpojumu sniegšanas laikā[6].

Informācijas krātuves[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMI informācijas krātuves ir datu bāzes, kuras glabā specifisku informāciju par atsevišķām politikas jomām. Šāda veida krātuves piemērs ir direktoriju reģistrs, ko uztur atbildīgās iestādes visā Eiropas Ekonomikas zonā. Šis katalogs ir aprīkots ar meklēšanas funkciju vairākās valodas, kas atvieglina darbu ar to. Glabātavas saturam var piekļūt vai nu tikai IMI grupas atbildīgās iestādes vai arī visi IMI lietotāji.

Tiesiskais pamatojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

IMI tiek izmantota visās Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs administratīvas sadarbības nolūkos, kas paredzētas Direktīvā par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (2005/36/EC)[7], Direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2006/123/EC)[8] un izmēģinājuma formātā arī Direktīvā par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā[9]. Tas tiks paplašināts, lai iekļautu arī papildus likumdošanas jomas, piemēram, Regulu par eiro skaidras naudas profesionāliem pārrobežu autopārvadājumiem starp eirozonas dalībvalstīm[10] un Direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē[11].

IMI mērķis ir "kļūt par elastīgu instrumentu kopumu, kas kalpo administratīvajai sadarbībai, veicinot labāku iekšējā tirgus pārvaldību"[12].

IMI Regula[13], kas stājās spēkā 2012. gada decembrī, ir viens no ES tiesību aktiem, kas paredz visaptverošu IMI tiesisko regulējumu. Tajā apkopoti noteikumi par personas datu apstrādes sistēmu un noteiktas metodes nākotnes paplašināšanai citās politikas jomās.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]