Portugāle

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Portugāles Republika
República Portuguesa
Portugāles karogs Portugāles ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaA Portuguesa
tulk. "Dziesma Portugālei"
Location of Portugal
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Lisabona5
345) 38°46′N 9°11′W
Valsts valodas portugāļu valoda1
Etniskās grupas (2007) portugāļi 96,87%
legāli imigranti 3,13% (kaboverdieši, brazīļi, ukraiņi, angoļi un citi)[1]
Valdība Parlamentāra republika6
 -  Prezidents Anibals Kavaku Silva
 -  Premjerministrs Pedru Pasušs Koelju
Izveide Vispārpieņemtais valsts izveides gads ir 1139. gads 
 -  Dibināšana 868. gadā 
 -  Atkārtota dibināšana 1095. gadā 
 -  De facto neatkarība 1128. gada 24. jūnijā 
 -  Karaliste 1139. gada 25. jūlijā 
 -  Atzīta 1143. gada 5. oktobrī 
 -  Pāvesta atzinums 1179. gadā 
Iestāšanās ES 1986. gada 1. janvārī
Platība
 -  Kopā 92 345 km² (110.)
 -  Ūdens (%) 0,5
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 10 707 924[2] (75.)
 -  Blīvums 114/km² (87.)
IKP (PPP) 2006. gada aprēķins
 -  Kopā $232 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $23 464 
HDI (2007) 0,909 (augsts) (34.)
Valūta Eiro2 (EUR)
Laika josla WET3 (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) WEST (UTC+1)
Interneta domēns .pt4
ISO 3166-1 kods 620 / PRT / PT
Tālsarunu kods +351
1 Mirandiešu valoda, kurā runā dažos ciemos Miranda do Douro municipalitātē, tika oficiāli atzīta 1999. gadā (Lei n.° 7/99 de 29 de Janeiro).[3] Tiek atzīta arī Portugāļu zīmju valoda.
2 Pirms 1999: Portugāles eskudo.
3 Azoras: UTC-1; UTC vasarā.
4 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
5 No 1139. līdz 1260. gadam galvaspilsēta bija Koimbra.
6 Šībrīža pārvaldes forma tika izveidota Neļķu revolūcijā 1974. gada 25. aprīlī, kas noslēdza Estado Novo autoritāro režīmu.

Portugāle (portugāļu: Portugal), oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Pirms mūsu ēras Portugāles teritorijā dzīvoja ibēri, ķelti un luzitāņi. Viena no versijām apgalvo, ka tieši luzitāņi ir portugāļu senči. Portugāles teritoriju ir iekarojuši gan Kartāga, Romas Republika, gan suevi, gan vandaļi, gan goti, gan mauri. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. 1179. gadā tikai Romas pāvests atzina Portugāli par karalisti. 15. gadsimtā Portugāle kļuva par lielāko jūras braucēju nāciju. Tā Brazīlijā, Āfrikā, Arābijā, Indijā un Ķīnā dibināja kolonijas. 1580. gadā Portugāle nonāca Spānijas Habsburgu dinastijas kontrolē, bet pēc 60 gadiem atkal atguva suverenitāti ar portugāļu karali. 1807. gadā valsti iekaroja Napoleons Bonaparts. 1911. gadā Portugāle kļuva par republiku. 1926. gadā notika militārs apvērsums, kuram sekoja Antonio Salazara diktatūra, kas ilga līdz 1968. gadam. 1949. gadā Portugāle bija viena no 12 NATO dibinātājvalstīm. Kopš 1986. gada Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts.

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles nosaukums ir cēlies no romiešu nosaukuma Portus Cale. Cale bija nosaukums apmetnei, kura atradās pie Douru upes ietekas Atlantijas okeānā (mūsdienās Portu pilsēta). Aptuveni 200 gadus p.m.ē. Otrā pūniešu kara laikā romieši iekaroja kartāgiešu pakļauto Pireneju pussalu, un, iekarojot Cale apmetni, pārdēvēja to par Portus Cale (Portus nozīmē "osta"). Viduslaikos Portus Cale reģionu vestgoti un svēbi sauca par Portucale. 7. un 8. gadsimtā nosaukums Portucale pārveidojās par Portugale, un 9. gadsimtā to attiecināja uz teritoriju starp Douru un Miņu upēm.

Nosaukuma Cale etimoloģija ir noslēpumaina, tāpat kā šīs apmetnes dibinātāju izcelsme. Daži vēsturnieki uzskata, ka to dibināja senie grieķi, un nosaukums Cale ir radies no grieķu vārda kallis (tulkojumā "skaists"), atsaucoties uz skaisto Douru upes ieleju. Citas versijas apgalvo, ka Cale ir ķeltu nosaukums arī daudzām citām vietām šajā reģionā, tādēļ nosaukuma izcelsme varētu būt saistīta tieši ar šīm ciltīm.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Romas province Luzitānija atradās Pireneju pussalas dienvidrietumos.

Portugāles teritorijas aizvēsture un seno laiku vēsture aptuveni atbilst citu Pireneju pussalas reģionu attīstības ritējumam. Aptuveni 2000 gadus pirms mūsu ēras Pireneju pussalā no Ziemeļāfrikas ieradās ibēru ciltis. 1200 gadus p.m.ē. feniķiešu jūrnieki piekrastē dibināja kolonijas, bet 600 gadus p.m.ē. migrācijas rezultātā ieradās ķeltu ciltis, kuri sajaucās ar ibēriem. Rezultātā radās ķeltibēri. No 6. līdz 3. gadsimtam p.m.ē. mūsdienu Portugāles teritoriju apdzīvoja luzitāņi (latīņu: Lusitani).

450. gadā p.m.ē. teritoriju iekaroja Kartāga, bet Otrajā pūniešu karā ar Romas republiku tā piekāpās. Romieši pussalas dienvidrietumus pēc luzitāņu cilšu nosaukuma nosauca par Luzitāniju (Lusitania) un pārvaldīja to kā atsevišķu provinci, kurā ietilpa lielākā daļa no mūsdienu Portugāles un Spānijas rietumu daļas (Estremadura, Salamanka un Talavera de la Reina). Romieši šajā teritorijā dibināja vairākas apmetnes. Romiešu kundzība beidzās Lielās tautu staigāšanas laikā; 409. gadā mūsdienu Portugāles teritorija bija daļa no Svēbu karalistes, bet jau 416. gadā vestgoti šeit dibināja savu karalisti.

711. gadā mauri iekaroja zemi, tādējādi Luzitānija bija iekļauta Al-Andalūzijas sastāvā, pēc tam tā bija daļa no Kordovas emirāta, vēlāk daļa no Kordovas kalifāta, un visbeidzot daļa no Taifas karaļvalsts. 11. gadsimtā lielākā daļa no Luzitānijas atradās Aftasīdu dinastijas pakļautībā; viņu rezidence atradās Badahosā. Dienvidos valdīja arī Seviljas Abadīdu dinastija. Tajā pašā laikā 9. gadsimta sākumā izveidojās Astūrijas karaliste un sākās kristiešu Rekonkista, kuras laikā no mauriem atbrīvoja mūsdienu Spānijas teritoriju, bet tikai 12. gadsimtā arī mūsdienas Portugāles teritoriju. Musulmaņu spēki pakāpeniski atkāpās, līdz 1492. gada atstāja Pireneju pussalu.

Pireneju pussalas karalistes 12. gadsimtā.

Portugāles kodolu 9. gadsimta beigās Vimara Perezs (Vímara Peres) izveidoja ap Portu pilsētu, dibinot "pirmo" Portukāles grāfisti (Condado Portucalense). Grāfiste tika nodota Kastīlijas karaļa Alfonso VI (Afonso VI) un viņa dēla Anrī Burgundieša (Henrique de Borgonha) rīcībā. Anrī Burgundietis kļuva par pirmo Portugāles karaļu dinastijas ciltstēvu. 1096. vai 1097. gadā tika izveidota "otrā" Portukāles grāfiste, kura nenokļuva Leonas un Kastīlijas karaļu ietekmē. 1139. gadā Portugāle kļuva par karalisti. Anrī Burgundieša dēls Alfonso I Lielais kļuva par tās pirmo karali. Burgundijas dinastija Portugālē valdīja līdz 1383. gadam. 1211. gadā tika izveidots pirmais parlaments (Cortes). 1250. gadā, pēc Algarves reģiona atgūšanas no mauriem, tika pabeigta Portugāles valsts veidošanās. Kopš 13. gadsimta robeža visu laiku ir bijusi gandrīz tāda pati kā mūsdienās. 1256. gadā Lisabona kļuva par valsts galvaspilsētu. Zvejošana un tirdzniecība ar citām valstīm bija vienas no nozīmīgākajām ekonomiskajām aktivitātēm.

1383. gadā, kad nomira pēdējais Burgundijas dinastijas karalis, uz troni pieteicās ārlaulības pēcnācējs Žuans I Labatminīgais. Portugāles karaļa troni vēlējās iegūt arī kastīlieši, tādēļ 1385. gadā notika Alžubarotas kauja. Tajā uzvarēja Žuans I, un no 1385. līdz 1580. gadam Portugālē valdīja Avisas dinastija. Avisas karaļu valdīšanas laikā (īpaši laikā, kad valdīja Manuels I Laimīgais) Portugāle piedzīvoja ziedu laikus. Portugālei bija liela loma pasaules izpētē, šeit lielu ieguldījumu deva Portugāles princis Enrike Jūrasbraucējs. Portugāļi, izgudrojot karavelas, devuši lielu ieguldījumu navigācijas attīstībā. Arī portugāļu izgudrojumi navigācijā, īpaši, karavelas, ļāva kuģot daudz tālāk nekā līdz tam. 15. gadsimtā Portugāles bezbailīgie jūrasbraucēji Vasko da Gamas vadībā atklāja jaunas teritorijas. Zelts, pipari, labība un vergi nodrošināja tai arvien lielāku bagātību. Portugāle kļuva par vienu no pasaules lielvarām, tā ieguva kontroli pār nozīmīgiem jūras tirdzniecības ceļiem, kā arī devās kolonizēt aizjūras teritorijas, kā Brazīliju, Āfriku, Arābiju, Indiju un Ķīnu. Arī kultūras dzīvē notika uzplaukums. Šajā sakarā vajadzētu pieminēt slaveno dzejnieku Luišu di Kamoišu.

Portugāle un tās kolonijas no 1415. gada.

1580. gadā nomira pēdējais Avisas dinastijas karalis. No 1581. gada līdz 1640. gadam pār Portugāles karalisti valda Spānijas Habsburgu dinastijas ieceltie vicekaraļi. Šajā laikā Portugāle zaudēja daļu no savām kolonijām. 1640. gadā Bragansas dinastijas hercogi sarīkoja sacelšanos pret Habsburgiem un par pirmo karali pēc Portugāles neatkarības atgūšanas kļuva Žuans IV Atjaunotājs. Bragansas dinastija bija priekšpēdējā portugāļu karaļu dinastija. Pēc 1703. gadā noslēgtā Metuena līguma (Methuen Treaty) valsts tirdzniecības un ārpolitika bija atkarīga no Anglijas. 1755. gadā zemestrīce nopostīja lielāko daļu no galvaspilsētas Lisabonas. Saskaņā ar premjerministra Sebastiana Hosē de Karvaljo (Sebastião José de Carvalho e Melo) rīkojumu, pilsēta tika atjaunota. Septiņgadu kara laikā, 1761. gadā Portugālei uzbruka Spānijas un Francijas apvienotie spēki. Šaumburgas-Lipes grāfa Vilema vadībā angļi ar portugāļiem uzbrukumu atvairīja. Tādējādi Portugāle saglabāja savu neatkarību. Nākamajos gados Vilems veica radikālas reformas Portugāles armijā un izbūvēja cietokšņus Elvašā, pie Spānijas robežas.

1807. gadā Portugāli iekaroja Napoleons Bonaparts. Karaliskā ģimene pārcēlās uz Brazīliju. Ar angļu palīdzību portugāļiem izdevās padzīt frančus no Portugāles, bet valstī sākās liberālas pārmaiņas. 1821. gadā tika apstiprināta konstitūcija, kura ierobežoja karaļa varu. Tiem sekoja Liberālie kari starp absolūtisma un konstitucionālās monarhijas atbalstītājiem. 1822. gada 7. septembrī Portugāle zaudēja vienu no savām nozīmīgākajām kolonijām - Brazīliju. Par pirmo Brazīlijas imperatoru kļuva Pedru I.

Portugāles Republikas proklamēšana.

Pēc Liberālajiem kariem turpinājās cīņa par varas sagrābšanu starp labējām un kreisajām politiskajām partijām (starp Cartista un Setembrismo). 1853. gadā nomira Portugāles karaliene Marija II. Līdz ar to Portugālē beidza valdīt Bragansas dinastija. Viņas vietā tronī kāpa Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtas pārstāvis Ferdinands II. Šī dzimta Portugālē valdīja līdz 1910. gadam. Monarhijas pēdējajos gados valsti vajāja ekonomiskas problēmas un arvien vairāk republikāņu sacelšanās. 1908. gadā atentātā tika nogalināts pēdējais Portugāles karalis Karlušs I un troņa mantinieks. 1910. gadā Portugāle kļuva par republiku.

1916. gada martā Portugāle iesaistījas Pirmajā pasaules karā un bija Antantes pusē. Portugāļi mobilizēja 100 tūkstošus karavīrus, no kuriem 7 tūkstoši krita karā. Tā sauktās Pirmās Republikas laikā (līdz 1926. gadam) valstī bija liela politiskā nestabilitāte un haotiska anarhija. Šajā laikā bija monarhijas un komunisma atgūšanās, notika vairāki valsts apvērsuma mēģinājumi, kā arī 45 reizes notika valdības maiņa. 1926. gadā varu valstī pārņēma militārs grupējums. 1933. gadā Antoniu de Oliveira Salazars (António de Oliveira Salazar) dibināja Estado Novo, jaunu valsti ar autoritāru struktūru un fašistiskām tendencēm. Līdz 1968. gadam, kad valdīja Salazars, Portugāle bija nacionālistiska, katoliska, autoritāra valsts ar represīvu režīmu. Šajā laikā tika panākta ekonomiska augšupeja un samazināts valsts ārējais parāds. Otrā pasaules kara laikā Portugāle bija viena no piecām Eiropas valstīm, kura saglabāja neitralitāti, lai gan tā sadarbojās gan ar Nacistisko Vāciju, gan atļāva Apvienotajai Karalistei izmantot Azoru Salaskarabāzi. 1949. gadā Portugāle iestājās NATO. 1955. gadā tā kļuva par ANO locekli.

Portugāles kolonijas Āfrikā.

Jau 1961. gadā Indija pārņēma tās rietumu krasta esošo portugāļu teritoriju Goa. Pēc tam pieauga nemieru vilnis Āfrikas kolonijās Angolā, Mozambikā, Gvinejā-Bisavā un Santomē un Prinsipi. Tomēr Salazars atteicās atbrīvot kolonijas, bet to uzturēšanai bija vajadzīgi gan cilvēku, gan naudas resursi. Arī Salazara pēcnācējs Marselu Kaetanu (Marcelo Caetano) nespēja ierobežot koloniālos karus Āfrikā un 1974. gada 25. aprīlī valsts militāra apvērsuma gaitā bez cilvēku upuriem viņa režīms tika gāzts. Īsā laikā Lisabonu pārplūdināja bēgļu tūkstoši. Portugāļi no Āfrikas, pametuši gadsimtos iekoptos īpašumus, bez mantām un līdzekļiem ieradās metropolē, kur viņus sagaidīja nabadzība. Lisabona nespēja uzņemt tādu cilvēku skaitu, tādēļ bēgļi bija spiesti gulēt pat uz ielas. 1975. gadā Portugāle zaudēja arī tās Āzijas koloniju Austrumtimoru.

1986. gadā Portugāle iestājās Eiropas Savienībā. 1999. gada decembrī Portugāle atdeva Ķīnai savu pēdējo Āzijas koloniju Makao. 1999. gadā Portugāles valūta eskudo tika aizstāta ar eiro. Kopš 2004. gada 23. novembra portugālis Žuze Manuels Barozu ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs.

2006. gada 26. janvārī 8,9 miljoni portugāļi par jauno prezidentu ievēlēja Anibalu Kavaku Silvu. Iepriekšējais prezidents Žoržē Sampaiju (Jorge Sampaio) nevarēja kandidēt, jo šajā amatā viņš jau bija nostrādājis divus termiņus.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāles topogrāfiskā karte.

Portugāles platība ir 92 090 km², aptuveni 1,5 reizes lielāka par Latviju. Portugāle atrodas Dienvideriopā, Pireneju pussalā. Tās vienīgā kaimiņvalsts ir Spānija. Robežas garums ar Spāniju ir 1214 km. Portugāles rietumu un dienvidu piekrasti apskalo Atlantijas okeāns. Krasta līnijas garums ir 1793 km. Portugāles sastāvā ietilpst arī Atlantijas okeānā esošās Azoru Salas un Madeiras sala. Rietumos no valsts galvaspilsētas Lisabonas atrodas Eiropas galējais rietumu punkts - Rokas rags.

Tipiska Douru upes ielejas ainava.

Portugāli uz pusēm sadala tās lielākā upe Težu. Ziemeļu daļā raksturīga ir kalnaina ainava ar dziļām, izrobotām upju ielejām. Savukārt dienvidu daļā plešas līdzenumi, un arī klimats ir daudz siltāks un sausāks nekā ziemeļos. Vienīgi Algarvi no Alentežu atdala nelieli kalni. Citas lielākās Portugāles upes ir Douru, Miņu un Gvadjana. Visu šo upju, tai skaitā Težu, iztekas atrodas Spānijā. Portugālē nav izteiktu lielu ezeru. Alkevas ūdenskrātuve, kura atrodas uz Gvadjanas upes, ir lielākā ūdenskrātuve (250 km²). Portugāles augstākā virsotne neatrodas tās kontinentālajā daļā, bet gan Azoru Salās. Tas ir Piku kalns Piku salā. Tas ir sens vulkāns, un tā augstums virs jūras līmeņa ir 2350 m. Kontinentālajā daļā augstākā virsotne ir Eštrela (1993 m).

No kopējās platības aramzeme ir 17,29%.[4] No dabas katastrofām spēcīgas zemestrīces regulāri notiek Azoru Salās. Portugālē ir arī spēcīga augsnes erozija, gaisa piesārņojums, ko rada rūpniecības uzņēmumu un transporta izplūdes gāzes, kā arī ūdens piesārņojums, īpaši piekrastes reģionos.[4]

Portugālē valda Vidusjūras klimats. Ziemeļos ir aukstāks un mitrāks, savukārt dienvidos ir siltāks un sausāks klimats. Ziemeļu daļā gada vidēja gaisa temperatūra svārstās no 12 °C līdz 13 °C, bet dienvidu daļā gada vidējā temperatūra svārstas no 17 °C līdz 18 °C. Madeirā un Azoru Salās šī temperatūra sasniedz 20 °C. Zemākās temperatūras ir novērotas ziemās kalnainajos apgabalos; tur tā nokrītas līdz -15 °C, savukārt augstākās temperatūras ir reģistrēta Portugāles dienvidos, kur tā sasniedz 40 °C.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugālē ir sarežģīts administratīvais iedalījums. To vispārīgi iedala piecos lielos reģionos un divos autonomos reģionos: Azoru Salas un Madeira. Sīkāk to iedala 18 apgabalos, savukārt vēl sīkāk Portugāle tiek sadalīta 28 apakšreģionos. Apakšreģioni tiek sadalīti 308 pašvaldībās (concelho) un vairāk nekā 4000 ciematos (freguesia). Maza mēroga daudzlīmeņu struktūra ir neefektīva un dārga. Pašlaik tiek gatavoti darbi reformai, kuras rezultātā tiks likvidēti apgabali un decentralizētas pilnvaras.

1976. gadā Portugāle tika sadalīta divās daļās, kuru nereti lieto arī mūsdienās. Šīs daļas ir Kontinentālā Portugāle (Portugal Continental) un Portugāles autonomie reģioni (Azoru Salas un Madeira).

Apgabals Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Aveiru Aveiru 2808 752867
Beža Beža 10225 154325
Braga Braga 2673 879918
Bragansa Bragansa 6608 148808
Evora Evora 7393 170535
Faru Faru 4960 421528
Guarda Guarda 5518 173831
Kaštelu Branku Kaštelu Branku 6675 208069
Koimbra Koimbra 3947 436056
Leirija Leirija 3517 477967
Lisabona Lisabona 2761 2124426
Portalegre Portalegre 6065 119543
Portu Portu 2395 1867986
Santareima Santareima 6747 445599
Setubala Setubala 5064 815858
Vilareala Vilareala 4328 218935
Viseu Viseu 5007 394844
Vjana du Kaštelu Vjana du Kaštelu 2255 252011

Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Anibals Kavaku Silva - pašreizējais Portugāles prezidents.

Pēc 1974. gada Neļķu revolūcijas Portugāle ir izveidojusies par stabilu parlamentāru republiku. Četri galvenie politiskie orgāni ir Portugāles prezidents, premjerministrs, parlaments un Augstākā tiesa. Prezidents tiek ievēlēts ik pēc pieciem gadiem tiešās vēlēšanās. Viņš ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks. Pamatojoties uz parlamenta vēlēšanu rezultātiem, prezidents izvēlas un ieceļ amatā arī premjerministru un pārējos ministrus.

Portugāles valdību vada premjerministrs. Portugāles parlaments (Assembleia da República) sastāv no vienas palātas, kurā ir 230 delegāti. Delegāti uz četriem gadiem tiek ievēlēti proporcionālās vēlēšanās. Prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt jaunas vēlēšanas.

Portugāles Augstākā tiesa ir augstākā institūcija tiesu sistēmā. Turklāt Augstākā tiesa ir atbildīga arī par militārajiem, administratīvajiem un finanšu jautājumiem. Konstitucionālajā tiesā ir deviņi locekļi, kuri pārrauga konstitucionālo likumu interpretāciju.

Ārpolitika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāle ir Eiropas Savienības dalībvalsts. 2007. gada otrajā pusē tā bija šīs organizācijas prezidentējošā valsts. Portugāle ir viena no NATO dibinātājvalstīm. Tā NATO uzdevumā ir nosūtījusi miera uzturēšanas spēkus Balkānu pussalā. Kopā ar Spāniju tā ir iesaistījusies arī Ibērijas un Amerikas valstu organizācijā (portugāļu: Organização dos Estados Ibero-americanos), kurā uzmanība tiek vērsta uz savstarpēju sadarbību starp Portugāli un Latīņamerikas valstīm. Tā ir iesaistījusies arī Latīņu savienībā, kurā ir apvienojušās romāņu valodās runājošās valstis. Portugālei ir cieši kontakti arī ar tās bijušo koloniju Austrumtimoru.

Starp Portugāli un Spāniju pastāv konflikts par Olivensas pilsētu. Pašlaik tā ir iekļauta Spānijas teritorijā, bet portugāļi apgalvo, ka šī pilsēta ir jāiekļauj Portugāles sastāvā. 1801. gadā Olivensa tika pievienota Spānijai, bet pēc 1815. gadā notikušā Vīnes kongresa tai bija jāatgriežas Portugāles sastāvā.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugālē dzīvo 10 707 924 iedzīvotāji, no kuriem lielākā daļa ir portugāļi (96,87%). Lielākās minoritātes ir emigranti no bijušajām Portugāles kolonijām (galvenokārt Brazīlijas un Āfrikas kolonijām), kā arī ukraiņi.

Portugāles lielākās aglomerācijas ir Lisabona, Porto, Braga, Aveiru un Koimbra.

Vieta Pilsēta Apgabals Iedz. Vieta Pilsēta Apgabals Iedz.

Lisabona
Lisabona
Portu
Portu

1 Lisabona Lisabona 564,657 11 Keluša Lisabona 78,040
2 Portu Portu 263,131 12 Aveiru Aveiru 55,291
3 Vilanova de Gaja Portu 178,255 13 Gimarainša Braga 52,181
4 Amadora Lisabona 175,872 14 Odivelaša Lisabona 50,846
5 Braga Braga 109,460 15 Riutintu Portu 47,695
6 Almada Setubala 101,500 16 Viseu Viseu 47,250
7 Koimbra Koimbra 101,069 17 Pontadelgada Azoru Salas 46,102
8 Funšala Madeira 100,526 18 Matoziņjoša Portu 45,703
9 Setubala Setubala 89,303 19 Amora Setubala 44,515
10 Agualva-Kaseima Lisabona 81,845 20 Leirija Leirija 42,745

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gadā Portugāle pievienojās Eiropas Savienībai, tādēļ kopš šī brīža tās saimniecība ir stipri mainījusies, kļūstot tai daudzveidīgākai. Šajā laikā strauji ir attīstījusies pakalpojumu sfēra, un pašlaik tā veido divas trešdaļas no valsts iekšzemes kopprodukta. Kopš 2002. gada 1. janvāra Portugāles naudas vienība ir eiro. Ārvalstu investīcijas valstī ieplūst galvenokārt no Apvienotās Karalistes.

2006. gadā bezdarba līmenis Portugālē bija 7,1%.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Portugāle dažreiz tiek saukta par "dzejnieku zemi". Portugāles literatūrā dzejai vienmēr ir bijusi lielāka nozīmē nekā prozai. Viduslaikos ļoti slavens dzejnieks bija Luišs di Kamoišs. 1998. gadā no mūsdienu autoriem Žuze Saramagu saņēma Nobela prēmiju literatūrā.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Luišs Figu Portugāles izlases sastavā.

Portugālē populārākais sporta veids ir futbols. Leģendārais Eusebiu joprojām ir Portugāles futbola vēstures simbols. Divi citi portugāļu futbolisti Luišs Figu un Krištianu Ronaldu ir ieguvuši FIFA Pasaules gada spēlētāja titulu. Arī portugāļu futbola treneri ir ieguvuši pasaules slavu, kā Žuze Mourinju un Manuels Žuze (Manuel José). Starptautiskā sacensībās Portugāles futbola izlase nav izcīnījusi kādu no tituliem. Labākais sasniegums bija 2004. gada Eiropas čempionātā, kad finālspēlē piekāpās grieķu futbolistiem. 1966. gada FIFA Pasaules kausā portugāļi ieguva trešo vietu, bet 2006. gada FIFA Pasaules kausā — ceturto vietu. No futbola klubiem pasaules slavu ir ieguvuši tā sauktais "Lielais trijnieks" (portugāļu: Os Três Grandes): Sport Lisboa e Benfica, Futebol Clube do Porto un Sporting Clube de Portugal. Šiem trim klubiem ir 12 tituli UEFA rīkotajās klubu sacensībās.

Tāpat Portugālē ir populāri arī futzāls un pludmales futbols. Portugāļu sportisti veiksmīgi startē arī tādos sporta veidos kā pludmales volejbolā un skrituļslidu hokejā. Portugāles dienvidu un rietumu krasts visa gada garumā ir piemērots arī sērfošanai, ar ko nodarbojas ļoti daudz portugāļi. Daži no labākajiem pasaules sērfotājiem ir arī portugāļi. Portugāles tradicionālais sporta veids ir Jogo do pau.

Kopš 1912. gada portugāļu sportisti ir piedalījušies visās Vasaras Olimpiskajās spēlēs. Ziemas Olimpiskajās spēlēs portugāļu sportisti pirmo reizi piedalījās tikai 1952. gadā. Portugāļi vēl ir piedalījušies tikai 1988., 1994., 1998., 2006. un 2010. gada Ziemas Olimpiskajās spēlēs. Vasaras Olimpiskajās spēlēs ir iegūtas 22 medaļas, bet Ziemas Olimpiskajās spēlēs pagaidām nav nevienas. Lielākā daļa no medaļām ir iegūtas burāšanā, vieglatlētikā un jāšanas sportā. 2008. gada Olimpiskajās spēlēs Pekinā portugāļi ieguva divas medaļas: zelta medaļu trīssoļlēkšanā ieguva Nelsons Evora, bet sudraba medaļu triatlonā ieguva Vanesa Fernadeša (Vanessa Fernandes).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valdība
Vispārīga informācija
Ceļojumi

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. INE, Statistics Portugal
  2. Portugal. CIA - The World Factbook. Atjaunināts: 2009-11-28.
  3. The Euromosaic study, Mirandese in Portugal, europa.eu - European Commission website, accessed January 2007.
  4. 4,0 4,1 (angliski) Portugal. CIA - The World Factbook. Atjaunināts: 2009-11-28.