Ivans Gašparovičs
|
Meklēt atsauces: "Ivans Gašparovičs" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
| Ivans Gašparovičs | |
| Ivan Gašparovič | |
|
|
|
| Amatā 2004. gada 15. jūnijā — šodiena |
|
| Premjerministrs | Mikulāšs Dzurinda, Roberts Fico, Iveta Radičova, Roberts Fico |
|---|---|
| Priekštecis | Rūdolfs Šusters |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1941. gada 27. martā Poltāra, Pirmā Slovākijas republika (tagad |
| Politiskā partija | Čehoslovakijas Komunistiskā partija (1968), Tautas partija - Kustība par demokrātisku Slovākiju (1992), Kustība par demokrātiju (2002) |
| Augstskola | Bratislavas Komenska Universitāte |
| Reliģija | katolisms |
| Paraksts | |
Ivans Gašparovičs (slovāku: Ivan Gašparovič; dzimis 1941. gada 27. martā) kopš 2004. gada ir Slovākijas prezidents.
Dzimis skolotāju ģimenē. Studēja tieslietas Bratislavas Komenska Universitātē. Strādāja prokuratūras iestādēs. Prāgas pavasara laikā iestājās Komunistiskajā partijā. Pēc PSRS iebrukuma tika no tās izslēgts, tomēr drīkstēja turpināt darbu profesijā. Strādāja par pasniedzēju Bratislavas Universitātē. 1990. gadā kļuva par universitātes prorektoru.
Pēc komunistiskās varas krišanas Čehoslovākijā Gašparovičs kādu laiku bija Čehoslovākijas ģenerālprokurors. Pēc valsts sašķelšanās Čehijā un Slovākijā, Gašparovičs atgriezās universitātē. 1992. gadā iestājās pretrunīgi vērtētā Vladimira Mečara vadītajā "Tautas partijā - Kustībā par demokrātisku Slovākiju" un no 1993. līdz 1998. gadam bija parlamenta spīkers. 2002. gadā izstājās no "Tautas partijas - Kustības par demokrātisku Slovākiju" un nodibināja "Kustību par demokrātiju", kura parlamenta vēlēšanās ieguva 3,3% balsu. 2004. gada prezidenta vēlēšanās pretēji prognozēm tika ievēlēts par Slovākijas prezidentu. 2009. gadā kļuva par pirmo Slovākijas prezidentu, kurš ievēlēts uz otro amata termiņu.
|
|||||