Slovākija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slovākijas Republika
Slovenská republika
Slovākijas Republikas karogs Slovākijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaNad Tatrou sa blýska
"Zibens virs Tatriem"

Location of Slovakia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bratislava
48°09′N 17°07′E
Valsts valodas slovāku valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Ivans Gašparovičs
 -  Premjerministrs Roberts Fico
Neatkarība miermīlīga atdalīšanās no Čehoslovākijas 
 -  Datums 1993. gada 1. janvārī1 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 49 035 km² (130.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīga
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 5 400 998 (110.)
 -  Blīvums 111/km² (88.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $109,677 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $20 267 
HDI (2004.) 0,863 (augsts) (42.)
Valūta Eiro2 ()
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .sk3
ISO 3166-1 kods 703 / SVK / SK
Tālsarunu kods +4214
1 Čehoslovākija sadalījās Slovākijā un Čehijas Republikā (Samta šķiršanās).
2 2009. gada 1. janvārī Slovākija pāries uz Eiro pēc kursa €1 = 30,1260SKK.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4 Līdz 1997. gadam kopā ar Čehijas Republiku lietoja kodu 42.

Slovākija ir valsts Centrāleiropā. Rietumos tā robežojas ar Čehiju un Austriju,ziemeļos ar Poliju, austrumos ar Ukrainu, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijā dzīvo nedaudz vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāji. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai. 2004. gadā tā tika uzņemta ES un NATO.


Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas topogrāfiskā karte

Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu - dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlahovski štīt (Gerlachovský štít, 2,655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols - Krivāņa kalns (Kriváň). Galvenās upes Slovākijā ir Donava (robežupe ar Ungāriju, Vāha un Hrona. Slovākija atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.

Valsts platība ir 48845 km ². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.

Slovākija ir iekšzemes valsts, tai nav jūras izejas, bet ir sauszemes robežas ar piecām valstīm. Slovākijas robeža ar Poliju ziemeļos ir 547 km gara, robeža ar Ukrainu austrumos 98 km, ar Ungāriju dienvidos 669 km, robeža ar Austriju dienvidrietumos - 106 km un Čehiju ziemeļrietumos - 252 km. Valsts robežu kopgarums ir 1672 km.

Demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākijas Republikā dzīvo 5,4 miljoni iedzīvotāju. 51,3% ir sieviešu. Vidējais sieviešu dzīves ilgums - 77 gadi, vīriešu - 68 gadi. Slovākijā reģistrētas 2 865 apdzīvotas vietas, no tām 136 pilsētas. Vidēji vienā apdzīvotajā vietā dzīvo 1 874 iedzīvotāju, vidējais iedzīvotāju blīvums ir 111/km². Pēc iedzīvotāju skaita Slovākija atrodas apmēram divdesmitajā vietā Eiropā.

Iedzīvotāju vairākums ir slovāku (85,7%). Lielākā mazākumtautība ir ungāri (10,6%), tālāk seko čigāni (1,5%), čehi (1%) un rusīni jeb ukraiņi (1%). Ir arī citu tautību iedzīvotāji - krievi, vācieši, ebreji, poļi. Vairākums etnisko grupu pārstāvju dzīvo kopienās, atšķirti no citām tautībām, taču mūsdienās šīs robežas izzūd.

Administratīvais iedalījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slovākija iedalās 8 apgabalos (kraj) - Banskas Bistricas, Bratislavas, Košices, Nitras, Prešovas, Trenčīnas, Trnavas un Žilinas apgabalā. Apgabali savukārt iedalās apriņkos (okres, pašlaik Slovākijā ir 79 apriņķi). Apriņķi iedalās pagastos (obec).

Lielākās pilsētas:

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]