Slovākija

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Slovenská republika
Slovākijas Republika
Slovākijas Republikas karogs Slovākijas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaNad Tatrou sa blýska
"Zibens virs Tatriem"

Location of Slovakia
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bratislava
48°09′N 17°07′E
Valsts valodas slovāku valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Ivans Gašparovičs
 -  Premjerministrs Roberts Fico
Neatkarība miermīlīga atdalīšanās no Čehoslovākijas 
 -  Datums 1993. gada 1. janvārī1 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 49 035 km² (130.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīga
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007. g. 5 400 998 (110.)
 -  Blīvums 111/km² (88.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $109,677 miljardi (59.)
 -  Uz iedzīvotāju $20 267 (41.)
HDI (2004.) 0,863 (augsts) (42.)
Valūta Eiro2 ()
Laika zona CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .sk3
ISO 3166-1 kods 703 / SVK / SK
Tālsarunu kods +4214
1 Čehoslovākija sadalījās Slovākijā un Čehijas Republikā (Samta šķiršanās).
2 2009. gada 1. janvārī Slovākija pāries uz Eiro pēc kursa €1 = 30,1260SKK.
3 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
4 Līdz 1997. gadam kopā ar Čehijas Republiku lietoja kodu 42.

Slovākija ir valsts Centrāleiropā. Rietumos tā robežojas ar Čehiju un Austriju,ziemeļos ar Poliju, austrumos ar Ukrainu, bet ar Ungāriju dienvidos. Slovākijā dzīvo nedaudz vairāk kā 5 miljoni iedzīvotāji. Neatkarību tā ieguva 1993. gadā, sadaloties Čehoslovākijai. 2004. gadā tā tika uzņemta ES un NATO.


Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Slovākijas topogrāfiskā karte

Slovākijas ainavai raksturīgs kalnains reljefs. Valsts lielāko daļu aizņem Tatru kalni, kas pieder pie Karpatu kalnu grēdas. Valsts ziemeļos pie Polijas robežas atrodas Augstie Tatri, kas ir iecienīts slēpošanas reģions ar gleznainu dabu - dziļām ielejām un ezeriem. Te atrodas arī valsts augstākā virsotne Gerlahovski štīt (Gerlachovský štít, 2,655 metri virs jūras līmeņa) un Slovākijas nacionālais simbols - Krivāņa kalns (Kriváň). Galvenās upes Slovākija ir Donava (robežupe ar Ungāriju, Vāha un Hrona. Slovākijas atrodas starp mēreno un kontinentālo klimata joslu. Vasaras ir mēreni siltas, bet ziemas aukstas, mākoņainas un nokrišņiem bagātas. Slovākiju pēc laikapstākļiem var iedalīt trīs daļās: zemiene, pārejas reģions un kalniene.

Valsts platība ir 48845 km ². 31% teritorijas aizņem aramzemes, 17% ganības, 41% mežu, 3% kultivēto zemju. Pārējie 8% aizņem pilsētas, infrastruktūra, kalni un cita neizmantojama zeme.

Slovākija ir iekšzemes valsts, tai nav jūras izejas, bet ir sauszemes robežas ar piecām valstīm. Slovākijas robeža ar Poliju ziemeļos ir 547 km gara, robeža ar Ukrainu austrumos 98 km, ar Ungāriju dienvidos 669 km, robeža ar Austriju dienvidrietumos - 106 km un Čehiju ziemeļrietumos - 252 km. Valsts robežu kopgarums ir 1672 km.


[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

Slovākijas Republikā dzīvo 5 400 998 iedzīvotāju (2007. gadā), no tiem 51,3% sieviešu. Vidējais sieviešu dzīves ilgums - 77 gadi, vīriešu - 68 gadi. Slovākijā reģistrētas 2 865 apdzīvotas vietas, no tām 136 pilsētas. Vidēji vienā apdzīvotajā vietā dzīvo 1 874 gyventojai, vidējaidz iedzīvotāju blīvums 111/km². Pēc iedzīvotāju skaita Slovākija atrodas apmēram divdesmitajā vietā Eiropā. Valstī visvairāk dzīvo slovāku (85,7%), ungāru (10,6%), čigānu (1,5%), čehu (1%). Ir arī citu tautu iedzīvotāji - rusīni, krievi, ukraiņi, vācieši, ebreji, poļi. Vairākums etnisko grupu pārstāvju dzīvo kopienās, atšķirti no citām tautībām, taču mūsdienās šīs robežas izzūd.

Lielākās pilsētas:

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

Citās valodās