Janomamu valodas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Janomamu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Amazone, Dienvidamerika
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Janomamu
Atzari:


Yanomami Venezuela.png
Janomamu valodas Venecuēlā.

Janomamu (arī janomamanu, janomámi, šamataru, širianu) valodas ir Dienvidamerikas pamatiedzīvotāju valodu saime, kurā runā ap 34 000 janomamu indiāņi dienvidu Venecuēlā un ziemeļrietumu Brazīlijā (Roraimas un Amazonasas štatos).

Janomami tulkojumā nozīmē "cilvēks", "cilvēciska būtne", taču tas nav janomamu pašnosaukums. Antropoloģijā šo eksonīmu sākotnēji attiecināja uz kultūru, bet vēlāk paplašināja arī uz ciltīm, kas šo kultūru pārstāvēja.

Valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valodu saimei pieder 4 valodas. Tās ir ļoti līdzīgas, tāpēc dažkārt viņas klasificē kā dialektu kontinuumu (jeb nepārtrauktību):

  1. Janamu, arī ninamu, javaru, širianu, austrumu janomamu; ap 470 runātāju Roraimā (1976) un 100 dienvidu Venecuēlā
  2. Sanumu, arī sanimu, tsanimu, šamataru, čiričano; ap 4610 (2000-2006)
  3. Janomamu
    1. Janomami, arī vaiku; ap 9000 (1994) Roraimā
    2. Janomamö, no 10500-11000 (1997), 17640 (2000), lielākā daļa monolinguāli

Radniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Janomamu sieviete ar bērnu 1997. gadā

Janomamu valodas parasti nesaista ne ar vienu citu valodu saimi. Viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta valodniekiem Džozefs Grīnbergs (Joseph Greenberg) izteica pieņēmumu par janomamu saimes radniecību ar čibču valodām. Cits ierosinājums bija tās saistīt ar panoanu valodu saimi. Taču neviens no šiem priekšlikumiem nav ticis akceptēts.

Aizguvums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāmatā "Janoami" plaši lietots janomamu izcelsmes vārds šapuno, - tradicionālais šo cilšu mājoklis.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Etore Bjoka. Janoami. Rīga. Zinātne (sērija "Apvārsnis"). 1978.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Campbell, Lyle. (1997). American Indian languages: The historical linguistics of Native America. New York: Oxford University Press. ISBN 0-19-509427-1.
  • Gordon, Raymond G., Jr. (Ed.). (2005). Ethnologue: Languages of the world (15 th ed.). Dallas, TX: SIL International. ISBN 1-55671-159-X. (Online version: http://www.ethnologue.com).
  • Kaufman, Terrence.(1994). The native languages of South America. In C. Mosley & R. E. Asher (Eds.), Atlas of the world's languages (pp. 46-76). London: Routledge.
  • Migliazza, Ernest; & Grimes, J. E. (1961). Shiriana phonology. Anthropological Linguistics. (June).