Eksonīms

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Eksonīms (no grieķu ἔξω (ārpus) un ὄνυμα (vārds) ) ir vietvārds (toponīms), kuru nosauktajā vietā nelieto vietējie iedzīvotāji ne oficiālajā, ne kādā vietējā valodā. Ar šo terminu apzīmē arī etnonīmus (tautu nosaukumus), valodu nosaukumus, kā arī personvārdus, ko pašidentificēšanai nelieto tauta, valoda, vai cilvēki, uz ko šie nosaukumi attiecas. Nosaukumu, ko lieto vietējie iedzīvotāji, attiecinot uz sevi, vai vietu, sauc par endonīmu (no grieķu ἔνδον (iekšējs) un ὄνυμα (vārds) ), autonīmu vai pašnosaukumu. Piemēram, Deutschland ir vācu valodas endonīms Vācijai, Vācija ir latviskais eksonīms šai pašai vietai, Duitsland ir holandiešu eksonīms, Germany ir angliskais eksonīms, Allemagne ir franciskais eksonīms, Njemačka ir horvātiskais eksonīms.

Par eksonīmiem tiek uzskatīti ne tikai nosaukumu atšķirīga rakstība, bet arī atšķirīga izruna. Nosaukumam rakstība var sakrist ar endonīmu, bet izruna atšķirties. Piemēram, angļu valodā Parīze raksta tāpat kā franciski (Paris), bet izrunā atšķirīgi (/ˈpæɹɪs/) no franču valodas izrunas /paˈʁi/.

Eksonīmu veidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eksonīmi parasti tiek veidoti tikai svarīgiem ģeogrāfiskiem objektiem. Lielākajai daļai valstu un to galvaspilsētu nosaukumiem ir eksonīmi lielā skaitā valodu. Piemēram, latviešu valodā no Eiropas valstu nosaukumiem nav eksonīmu tikai Lietuvai, Luksemburgai, Maltai, Moldovai, Monako un Sanmarino. Pārējo visu valstu nosaukumiem ir dažādu veidu eksonīmi.

Eksonīmiem var būt visdažādākā izcelsme.

  • Fonētiska adaptācija. Endonīms tiek adaptēts eksonīma valodas fonētikā un gramatikā, saglabājot vispārēju līdzību. Piemēram latviešu eksonīms Somija darināts no somu valsts pašnosaukuma Suomi - /su͡omi/, pievienojot tam latvisku lokāmu galotni: /su͡ɔmija/. Pretēji tam, tālākām un mazāk pazīstamām zemēm nosaukums var būt atstāts nelokāms: Mali, Burundi u.c.
  • Eksonīmu adaptācija caur citām valodām. Eksonīmi tiek aizgūti caur starpniekvalodām, bieži vien vairākkārt pārveidojoties un zaudējot oriģinālo vai endonīmisko nozīmi. Čigānu tautas nosaukums latviešu valodā cēlies no Bizantijas laika grieķu valodas vārda ατσίγγανοι vai αθίγγανοι, kas tulkojumā nozīmē neaizskaramie, saistot čigānus ar 9.gs. burvestību praktizēšanā un nākotnes pareģošanā apsūdzētu ķecerisku sektu. Čigānu vispārpieņemts pašnosaukums ir "romi".
  • Etnonīmiska nosaukumu projicēšanās. Tautu un zemju nosaukumi bieži cēlušies no atsevišķu cilšu vai etnosu nosaukumiem. Krievu tautas (pašnosaukums русские) un no tā atvasinātais Krievijas nosaukums (Россия) latviešu valodā cēlies no latgaļiem kaimiņos mitušās slāvu kriviču cilts nosaukuma. Igauņu un Igaunijas nosaukums cēlušies no Dienvidigaunijā mitušās ugandu cilts nosaukuma.
  • Vēsturisku nosaukumu projicēšanās. Vēsturiski ģeogrāfiski vai politiski nosaukumi tiek kā eksonīmi attiecināti uz mūsdienu ģeogrāfiju. Korejas nosaukums latviešu, kā arī lielākajā daļā citu Eiropas valodu, ienācis no senās Kogūrijas valsts (1.gs.p.m.ē. - 7.gs.) nosaukuma (korejiešu: 고구려 Goguryeo). Korejieši savas valsts apzīmēšanai lieto nosaukumus Čosona (조선 Chosŏn) Ziemeļkorejā un Hanguka (한국 Hanguk) Dienvidkorejā. Abas valstis akceptē vēsturiskā nosaukuma lietošanu kā eksonīmu citās valodās.
  • Vēsturiski asociatīva izcelsme. Ungāru un Ungārijas nosaukums latviešu un arī lielākajā daļā Eiropas valodu cēlies no bulgāru-turku onoguru cilšu apvienības, kuru kaimiņi un sabiedrotie bija tikko Austrumeiropā ieceļojušās maģaru ciltis (ungāru pašnosaukums magyarok (maģarok), no kā cēlies arī latviešu valodā reizumis lietotais apzīmējums "maģari"). Lielā daļā Eiropas valodu lietotais sākumburts "H" cēlies no asociācijas ar huņņiem - cilts, kas iebruka Eiropā no apvidus, kurā vēlāk ienāca maģari. Joprojām viens no populārākajiem vīriešu vārdiem Ungārijā ir Atila - leģendārā huņņu karavadoņa vārds.
  • Tieša endonīma tulkošana. Nosaukumu endonīmā forma tiek tieši vai daļēji tulkota. Parasti tas notiek ar saliktiem nosaukumiem, kā piemēram Baltkrievija (no krievu Белая Русь - Baltā Krievzeme), Lielbritānija (no angļu Great Britain - Lielā Britānija).

Dažādu valstu eksonīmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

valsts →
valoda
Baltkrievija Dānija Igaunija Krievija Latvija Lietuva Norvēģija Polija Somija Ukraina Vācija Zviedrija
baltkrievu[1] Беларусь Данія Эстонія Расія
Расея
Латвія Літва
Летува
Нарвегія Польшча Фінляндыя Украіна Германія
Нямеччына
Швецыя
Швэцыя
dāņu Hviderusland
Belarus[2]
Denmark Estland Rusland Letland Litauen Norge Polen Finland Ukraine Tyskland Sverige
igauņu Valgevene Taani Eesti Venemaa Läti Leedu Norra Poola Soome Ukraina Saksamaa Rootsi
krievu Беларусь
Белоруссия[3]
Дания Эстония Россия Латвия Литва Норвегия Польша Финляндия Украина Германия Швеция
latviešu Baltkrievija Dānija Igaunija Krievija Latvija Lietuva Norvēģija Polija Somija Ukraina Vācija Zviedrija
lietuviešu Baltarusija
Gudija[4]
Danija Estija Rusija Latvija Lietuva Norvegija Lenkija Suomija Ukraina Vokietija Švedija
norvēģu[5] Kviterussland
Hviterussland
Danmark Estland Russland Latvia Litauen Noreg
Norge
Polen Finland Ukraina Tyskland Sverige
poļu Białoruś Dania Estonia Rosja Łotwa Litwa Norwegia Polska Finlandia Ukraina Niemcy Szwecja
somu Valko-Venäjä Tanska Viro Venäjä Latvia Liettua Norja Puola Suomi Ukraina Saksa Ruotsi
ukraiņu Білорусь Данія Естонія Росія Латвія Литва Норвегія Польща Фінляндія Україна Німеччина Швеція
vācu Weißrussland Dänemark Estland Russland Lettland Litauen Norwegen Polen Finnland Ukraine Deutschland Schweden
zviedru Vitryssland Danmark Estland Ryssland Lettland Litauen Norge Polen Finland Ukraina Tyskland Sverige

Valodas, kas prasa galotņu pievienošanu vārdu pamatformām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv nedaudzas valodas, kas prasa specifisku galotņu (vai priedēkļu) pievienošanu vārdu pamatformām, latviešu valodā tas parasti atbilst nominatīva jēdzienam.

Latīņu alfabēta valodu vidū ir pavisam nedaudzas valodas, kas neatbalsta "tiešu rakstisku transfēru" (oriģinālformas), to vidū latviešu un daļēji arī lietuviešu un albāņu valodas (skatīt zemāk).

Saskaņā ar grāmatu Exonyms and the International Standardisation of Geographical Names vietvārdu nosaukumi, kas atveidoti precīzi balstoties uz atveides vadlīnijām, nebūtu uzskatāmi par eksonīmiem pat ja sākotnējā latīņu alfabēta rakstība tiek mainīta, lai atbilstu mērķa valodas alfabētam.[6]

Latviešu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviešu valoda ir viena no retajām latīņu alfabēta valodām, kas ne tikai pievieno galotnes vārdu pamatformām (nominatīvam), bet arī neizmanto "tiešu rakstisku pārnesi", respektīvi, neizmanto vārdu oriģinālformas, tā vietā transliterējot vārdus. Šai praksei ir leģitīmi lingvistiski iemesli. Ja vietvārdi tiek tikai transliterēti, tie joprojām būtu uzskatāmi par endonīmiem, piemēram, Pöide - Peide, Türi- Tiri, Vääna - Vēna, Võnnu - Vennu. Savukārt latviešu eksonīmi ir tie vārdi (vēsturiskās formas), kuri neatbilst atveides principiem, piemēram, Pärnu - Pērnava, Saaremaa - Sāmsala, Viljandi - Vīlande.[6]

Lietuviešu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā pat kā latviešu, arī lietuviešu valoda prasa galotņu pievienošanu arī vārdu pamatformām (resp., nominatīvam). Kopš 2000. gadu sākuma personvārdus ir ļauts lietot arī to oriģinālformā pievienojot tiem galotni, piemēram, gan Johnas McCainas, gan Džonas Makkeinas. Ģeogrāfiskiem nosaukumiem, oficiāli, joprojām, tiek rekomendēta atveide, taču daži izdevēji izvēlas izmantot oriģinālformas, piemēram, Visuotinis pasaulio atlasas, «Pradai», Vilnius, 1996 sauc sekojošas pilsētas par Antverpenas, Brėmenas, Geteborgas, Miunchenas, Talinas, taču Mažasis pasaulio atlasas, «Briedis», Vilnius, 2000 sauc attiecīgās pilsētas par Antwerpen, Bremen, Göteborg, München, Tallinn. Tomēr jāpiemin, ka pieminētais 2000. gada ģeogrāfiskais atlants pieminot kādu no pilsētām teikumā tik un tā pievienoja to nosaukumam attiecīgo lietuviešu valodas galotni.[6]

Albāņu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albāņu valodā, nominatīvā ir iespējamas divas galotnes – attiecīgi – noteiktā, piemēram, Tirana vai nenoteiktā – Tiranë. Šis, iespējams, ir viens no iemesliem kāpēc albāņu valodā dažkārt tiek izmantota vietvārdu transkripcija, līdzīgi latviešu valodai.

Zulu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zulu valodā bieži var tikt izmantots lokatīva priedēklis e-, taču arī vārdu pamatformas (nominatīvs) tiek apzīmētas ar priedēkļiem, parasti i- vai u-, piemēram, eHolland ("Holandē"), iKruger National Park ("Krīgera nacionālais parks"), uMoses ("Mozesa"). Vietvārda rakstība ar šo priedēkļu pievienošanu nemainās.[6]

Eksonīmu aizvietošana ar endonīmiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 20.gs. beigu posma vērojama tendence, kad eksonīmi tiek aizstāti ar endonīmiem. Šādām nomaiņām var būt vairāki iemesli:

  • Nomainīti tiek endonīmi, kuriem lietotāja valodā ir negatīva pieskaņa attiecībā pret nosaucamo vietu vai tautu. Visbiežāk tas attiecināms uz endonīmiem, kuriem, vairākumā gadījumu, senākā vēsturē nav bijis negatīvas nozīmes. Latviešu valodā zināmākie šādi eksonīmi ir "žīdi" (attiecībā uz ebrejiem), "leiši" (attiecībā uz lietuviešiem). Pēdējā laikā ir tendence eksonīmu "čigāni" aizstāt ar endonīmu "romi".
  • Nomainīti tiek valstu nosaukumi pēc šo valstu lūguma. 1985.g. Ziloņkaula Krasta valdība lūdza valsts nosaukumam lietot tā francisko formu Côte d'Ivoire, latviski Kotdivuāra. Līdzīgi bija arī gadījumos ar Birmu - Mjanmu un Zaļā Raga Salām - Kaboverdi.
  • Pēc kādas valsts neatkarības iegūšanas parasti par šīs valsts oficiālo valodu tiek noteikta vietējo iedzīvotāju valoda, kas izraisa šīs teritorijas lielākās daļas ģeogrāfisko nosaukumu oficiālo rakstības formu un, latviešu valodas gadījumā, atveidojuma nomaiņu. Sevišķi aktuāli tas bija pēc PSRS sabrukuma un jaunu valstu izveidošanās tās teritorijā, kad pasaules kartē parādījās 14 jaunas valstis ar savā valodā rakstītiem ģeogrāfiskajiem nosaukumiem.
  • Eksonīmi tiek nomainīti, vai paralēli tiem tiek ieviestas endonīmās formas, ja endonīmā forma valodas apritē kļūst patstāvīga un bieži lietotas. Kā piemēram, Igaunijas vietvārdu endonīmās formas Ruhnu, Kihnu, Sāremā, Vertsjervs tika ieviesti paralēli eksonīmiem Roņu sala, Ķīļu sala, Sāmsala un Vircezers.

Nereti ir gadījumi, kad ģeogrāfiskie nosaukumi, kuri netiek uzskatīti par eksonīmiem, par tādiem pārvēršas, ja atklājas informācija, ka līdz šim lietotie atveidošanas principi ir bijuši maldīgi. Sevišķi bieži tas ir gadījumos, kas no kādas lielākas valodas tiek atveidoti šajā valodā runājošās valsts minoritāšu teritoriju vai koloniju ģeogrāfiskie nosaukumi. Pēc PSRS sabrukuma visi latviešu valodā caur krievu valodu atveidotie bijušo savienoto republiku ģeogrāfiskie nosaukumi kļuva par eksonīmiem.

Tendencei nomainīt eksonīmus ar endonīmiem ir arī savas negatīvās puses. Kā teikts Apvienoto Nāciju Statistikas nodaļas ziņojumā: "Laiks tomēr parādīja, ka ambiciozais mēģinājums ātri samazināt eksonīmu daudzumu bijis pārlieku optimistisks un nav realizējams iecerētajā laikā. Iemesls tam ir tas, ka daudzi eksonīmi ir kļuvuši par pierastiem vārdiem valodā un uzskatāmi par daļu no valodas kultūras mantojuma."

Citi sarežģījumi ar endonīmiem valodās, kuras tos lieto oriģinālrakstībā, ir šo vārdu izruna un kategorizēšana. Endonīmi var iekļaut sevī citas valodas runātājiem svešas skaņas, kas bieži tos padara grūti vai neiespējami pareizi izrunājamus. Nepareizi izrunāts endonīms var būt problemātiskāks, nekā ar respektu lietots korekts eksonīms.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Baltkrievu valodā pastāv divas pareizrakstības sistēmas. Oficiālā sistēma (kopš 1933.g.), kuras variants norādīts kā pirmais, un "taraškevica" (līdz 1933.g.), kuras variants norādīts kā otrais. Katrai pareizrakstības sistēmai ekstistē sava atsevišķa Vikipēdija.
  2. Nosaukuma endonīmiskā forma.
  3. Беларусь ir oficiāli lietotā krievu valodas nosaukuma forma Baltkrievijā un oficiāli arī Krievijā, Белоруссия ir tradicionāli un plaši lietots eksonīms Krievijā.
  4. Vēsturisks, reti lietots eksonīms
  5. Norvēģiem pastāv divas literārās valodas: jaunnorvēģu valoda (atšķirību gadījumā uzrādīta pirmā) un bukmols (uzrādīta kā otrā).
  6. 6,0 6,1 6,2 6,3 Milan, Jordan (2007). Exonyms and the International Standardisation of Geographical Names. LIT Verlag Münster. 76. lpp. ISBN 9783825800352. Atjaunināts: 2013. gada 7. decembris.