Venecuēla

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Venecuēlas Bolivāra Republika
República Bolivariana de Venezuela1
Venecuēlas Bolivāra Republikas karogs Venecuēlas Bolivāra Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeDios y Federación  (spāniski)
"Dievs un federācija"
HimnaGloria al Bravo Pueblo  (spāniski)
Slava drosmīgajiem ļaudīm

Location of Venezuela
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Karakasa
445) 10°30′N 66°58′W
Valsts valodas spāņu valoda2
Valdība Federāla prezidentāla republika
 -  Prezidents Nikolass Maduro
 -  Viceprezidents Ramons Karizaless
Neatkarība
 -  no Spānijas 1811. gada 5. jūlijā 
 -  no Lielkolumbijas 1830. gada 13. janvārī 
 -  Atzīta 1845. gada 30. martā 
Platība
 -  Kopā 916 445 km² (33.)
 -  Ūdens (%) 0,323
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 28 199 822 (40.)
 -  Blīvums 30,2/km² (173.)
IKP (PPP) 2007. gada aprēķins
 -  Kopā $335 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $12 800 
Džini koef. (2000) 44,1 (vidējs
HDI (2007) 0,792 (vidējs) (74.)
Valūta Venecuēlas bolivārs4 (VEF)
Laika josla (UTC-4:30)
Interneta domēns .ve
ISO 3166-1 kods 862 / VEN / VE
Tālsarunu kods +58
1 "Venecuēlas Bolivāra Republika" ir oficiālais nosaukums kopš 1999. gada konstitūcijas pieņemšanas, kad valsts tika pārsaukta par godu Simonam Bolivāram.
2 Konstitūcija atzīst arī visas valstī izmantotās iezemiešu valodas.
3 Platība ietver tikai Venecuēlas administrētās teritorijas.
4 2008. gada 1. janvārī tika ieviesta jauna naudas vienība, bolívar fuerte (ISO 4217 kods VEF), kura vērība ieviešanas brīdī bija 1000 VEB.

Venecuēlas Bolivāra Republika (spāņu: República Bolivariana de Venezuela) ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos. Rietumos tā robežojas ar Kolumbiju, dienvidos - ar Brazīliju, bet austrumos - ar Gajanu. No ziemeļiem to apskalo Karību jūra. Netālu no Venecuēlas krastiem atrodas Aruba, Nīderlandes Antīļu salas un Trinidāda un Tobāgo. Galvenā ekonomikas nozare - naftas ieguve.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms spāņu ierašanās teritorijas piekrastē un Orinoko upes krastos dzīvoja vairākas indiāņu ciltis. 1498.gadā piekrasti atklāja Kristofors Kolumbs. Ap 1500. gadu cita spāņu ekspedīcija atklāja Marakaibo ezeru, kur ievēroja vietējo iedzīvotāju uz pāļiem celtās būdas un nosauca piekrasti par "Mazo Venēciju" ( Venezuela ). 16. gadsimtā konkistadori bija iekarojuši visu Venecuēlas teritoriju, tomēr spāņi to neuzskatīja par nozīmīgu koloniju.

1811. gadā Venecuēla deklarēja neatkarību, bet vēl līdz 1821. gadam turpinājās karš par neatkarību Simona Bolivāra vadībā. No 1819. līdz 1830. gadam ietilpa Lielkolumbijā. 19. un 20. gadsimtā Venecuēlas vēsture ir bagāta ar apvērsumiem, nemieriem, diktatūrām, tomēr kopš 1958. gada Venecuēlā bija demokrātija.

Kopš 1998. gada prezidents ir Ugo Čavess. Viņš veica plašas reformas, orientējoties uz sociālismu. 2013. gada 5. martā Ugo Čavess mira pēc saslimšanas ar vēzi, par pagaidu prezidentu kļuva viceprezidents Nikolass Maduro, kas oficiāli prezidenta amatā tika ievēlēts 14. aprīlī.