Amazone

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par upi. Par karotāju sieviešu cilti skatīt rakstu Amazones.
Amazone
portugāļu: Rio Amazonas
Amazone pie Manausas
Amazone pie Manausas
Amazonrivermap.png
Satekupes Maranjona un Ukajali
4°26′25.1″S 73°26′50″W / 4.440306°S 73.44722°W / -4.440306; -73.44722
Ieteka Atlantijas okeāns
0°52′04.4″N 49°44′07.8″W / 0.867889°N 49.735500°W / 0.867889; -49.735500Koordinātas: 0°52′04.4″N 49°44′07.8″W / 0.867889°N 49.735500°W / 0.867889; -49.735500
Baseina valstis Bolīvija, Brazīlija, Ekvadora, Kolumbija, Peru, Venecuēla
Caurteces valstis Peru, Brazīlija
Garums 6992 km 
Iztekas augstums 5170 m
Ietekas augstums 0 m
Kritums 5170 m  
Vidējā caurtece 209 000 m³/s 
Gada notece 55 000 km³ 
Baseina platība 7 180 000 km² 
Galvenās pietekas Ukajali, Maranjona

Amazone (spāņu Río Amazonas, portugāļu Rio Amazonas) ir upe Dienvidamerikā, tā ir otra garākā upe pasaulē, jo šobrīd par visgarāko tiek uzskatīta Nīla (Par to kura ir visgarākā vēl notiek strīdi). Amazones baseina platība ir 7,2 miljoni kvadrātkilometri, kas padara to par ūdeņaināko un pietekām bagātāko upi pasaulē. Amazone savu tecējumu sāk Andu kalnos Peru. Tur plūst Ukajali un Maranjona, kurām sastopoties rodas Amazone. Plūstot uz austrumiem, tā šķērso Brazīliju un ietek Atlantijas okeānā. Atkarībā no tā, vai ir sausā vai mitrā sezona, Amazone Atlantijas okeānā ieplūdina 34 vai 121 miljonu litru ūdens sekundē. Amazone nes vienu piekto daļu no pasaules virszemes saldūdens krājumiem. Tas ir ļoti ievērojams daudzums, un pat 180 km no Amazones ietekas Atlantijas okeānā ūdens ir tikai iesāļš. Līdz ar upes ūdeni okeānā tiek ienests ļoti daudz augsnes un iežu daļiņu, kas ieskalotas tās ceļā uz okeānu. Katru dienu Amazones deltā nogulsnējas vairāki miljonu tonnu šo sanešu. Milzīgais Amazones ūdens un cieto daļiņu daudzums iekrāso Atlantijas okeānā ūdeni pat ļoti lielā attālumā no upes ietekas vietas.Amazonē ir vairāk zivju sugu nekā Atlantijas okeānā. Amazones līdzenums nav augstāks par 150m vjl.

Jaunākie pētījumi liecina, ka upes garums, rēķinot no Ukajali iztekas, ir 6400 kilometri vai pat 6915 km (līdz šim uzskatīja, ka tas ir tikai 6400 km). Šis fakts ierindotu Amazoni pirmajā vietā pasaulē pēc garuma, pārspējot Nīlu kopā ar Kageru (6650 km).[nepieciešama atsauce]

Pasaulē ir atlikusi mazāk nekā puse īsto lietus mežu, kas bijuši agrāk, un tie galvenokārt atrodas Amazones baseinā Dienvidamerikā. Amazones lietus meži ir apdraudēti straujās izciršanas un ugunsgrēku dēļ.

Amazone ir svarīgs Brazīlijas ūdensceļš — kuģu satiksme ir līdz Manausai, kas atrodas 1600km attālumā no okeāna piekrastes. Plūdu laikā palienes bagātinās ar auglīgām nogulām.

Amazones pietekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]