Jans Kjondžons
| Jans Kjondžons | |
|---|---|
| 양경종 | |
 Jans Kjondžons vācu uniformā (pa kreisi), amerikāņu desantnieku gūstā, Francija, 1944. gads | |
| Personīgā informācija | |
| Dzimis |
1920. gada 3. martā .svg){kind=small} Sinidžu, Koreja Japānas varā, Japānas impērija |
| Miris |
1992. gada 7. aprīlī (72 gadi) Čikāga, Ilinoisa, ASV |
| Tautība | korejietis |
| Dienesta informācija | |
| Dienesta laiks |
|
| Valsts |
Japānas Impērija PSRS.svg){kind=small} Trešais reihs |
| Struktūra | |
| Vienība |
3. kājnieku divīzija |
| Kaujas darbība |
Halhingolas kampaņa Otrais pasaules karš * Trešā Harkivas kauja * Normandijas Operācija |
.svg){kind=small}
.svg){kind=small}
Jans Kjondžons (korejiešu: 양경종) bija korejiešu karavīrs, kurš, pēc dažu vēsturnieku domām, karojis Japānas imperatora armijā, padomju Sarkanajā armijā un vēlāk arī Vācijas Vērmahtā Otrā pasaules kara laikā. 1944. gadā viņu sagūstīja amerikāņi pēc sabiedroto desanta Normandijā.[1][2]
Esamība un identifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autori Entonijs Bīvors un Stīvens Zaloga Jana Kjondžona esamību uzskatījuši par faktu, taču abi autori savās grāmatās nesniedz nekādas norādes uz avotiem.[3] 2005. gada Korejas SBS televīzijas dokumentālā filma, kurā galvenā uzmanība tika pievērsta viņa lietai, secināja, ka nav pārliecinošu pierādījumu par Kjondžona eksistenci.[4]
Slavenajā Normandijā uzņemtajā attēlā redzamais aziātu izcelsmes vīrietis bieži saistīts ar Janu Kjondžonu, taču fotoattēlā redzamo personu identitāte un etniskā piederība nekad nav pārbaudīta. Vēsturnieks Martins K. A. Morgans apgalvoja, ka "Jans Kjondžons ir persona, kas nekad nav eksistējusi, jo viņš noteikti nekad nav atstājis kādus pierādījumus, par savu eksistenci."[5]
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1920. gada 3. martā Sinidžu reģionā, kas atrodas Korejas ziemeļrietumos, tolaik bijušajā Japānas kolonijā. 1938. gadā 18 gadu vecumā viņu no Mandžūrijas iesauca Japānas Impērijas Kvantunas armijā. Kauju laikā pie Halhingolas upes viņu sagūstīja Sarkanās armijas vienības un nosūtīja uz piespiedu darba nometni PSRS austrumu reģionos. 1942. gadā Otrā pasaules kara laikā viņu kopā ar citiem karagūstekņiem nosūtīja uz "austrumu fronti" Sarkanās armijas sastāvā.[6]
1943. gadā Ukrainas PSR Trešās Harkivas kaujas laikā viņu sagūstīja Vērmahta vienības un nosūtīja uz Franciju austrumu bataljona sastāvā. Dienēja Kotentinas pussalā Normandijas ziemeļos, netālu no "Jūtas pludmales". 1944. gada jūnijā pēc sabiedroto spēku desanta Normandijā Janu Kjondžonu sagūstīja amerikāņu desantnieki. Kā stāstīja leitnants Roberts Brūvers (inž. Roberts Brūvers; ASV 101. gaisa desanta divīzijas 506. gaisa desanta pulks), pēc nolaišanās "Jūtas pludmalē" viņu pulks sagūstīja kopumā četrus Āzijas izcelsmes karagūstekņus vācu formas tērpos,[7] taču sākumā neviens nevarēja viņus nopratināt. Janu Kjondžonu sajauca ar japāni vācu uniformā un nosūtīja uz karagūstekņu nometni Apvienotajā Karalistē, no kurienes viņu atbrīvoja pēc kara beigām 1945. gada maijā.[8]
1947. gadā Kjondžons imigrēja uz ASV, kur dzīvoja netālu no Čikāgas Ilinoisā. Divu dēlu un meitas tēvs. Miris 1992. gada 7. aprīlī.[9]
Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stāsts par Kjondžonu ir scenārija pamatā 2011. gada Dienvidkorejas kara filmai "Mans ceļš" (My Way),[10][11] kas uz to brīdi bija visdārgākā Korejas filma ar aptuveni 23 miljoni ASV dolāru lielu budžetu.[12]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://www.dailymail.co.uk/news/article-2153688/Second-World-War--German-Japanese-soldier-stories-change-perception-ever.html
- ↑ https://www.huffpost.com/archive/ca/entry/whats-new-about-ww2_b_1619999
- ↑ Zaloga, Steven (2013). The Devil's Garden: Rommel's Desperate Defense of Omaha Beach on D-Day. Stackpole Books. ISBN 9780811712286
- ↑ Seoul Broadcasting System (2016). "다시보기 : SBS 스페셜" [SBS Special: Replay]. wizard2.sbs.co.kr (in Korean). Seoul Broadcasting System. Archived from the original on March 4, 2016. Retrieved August 17, 2022.
- ↑ https://www.youtube.com/watch?v=TR0kM6xj3S4
- ↑ Ambrose, Stephen (1994). D-Day June 6, 1944: The Climactic Battle of WWII. Simon & Schuster. ISBN 978-0-671-67334-5
- ↑ Ambrose, Stephen (1994). D-Day June 6, 1944: The Climactic Battle of WWII. Simon & Schuster. ISBN 978-0-671-67334-5
- ↑ https://www.dailymail.co.uk/news/article-2153688/Second-World-War--German-Japanese-soldier-stories-change-perception-ever.html
- ↑ Antony Beevor. What's New About WW2. The Huffington Post (06/26/2012).
- ↑ https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/4819-mekle-masu-skatu-dalibniekus-korejas-filmas-my-way-vajadzibam
- ↑ http://www.jurkalnesstavkrasts.lv/notikumi/filma-my-way
- ↑ Rapold, Nicolas (April 19, 2012). "Battlefield Friendship Through Violence of World War II". The New York Times. Retrieved August 17, 2022.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|