1920. gads

Šis raksts ir par 1920. gadu. Par citām jēdziena 1920 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Gadsimti:	19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts
Dekādes:	1910—1919 1920—1929 1930—1939
Gadi:	1917 1918 1919 - 1920 - 1921 1922 1923

1920. gada citi notikumi:

Latvija

1920. gads citos kalendāros
Gregora kalendārs	1920 MCMXX
Ab urbe condita	2673
Armēņu kalendārs	1369 ԹՎ ՌՅԿԹ
Ķīniešu kalendārs	4616 – 4617 己未 – 庚申
Etiopu kalendārs	1912 – 1913
Ebreju kalendārs	5680 – 5681
Hindu kalendāri
- Vikram Samvat	1975 – 1976
- Shaka Samvat	1842 – 1843
- Kali Yuga	5021 – 5022
Irānas kalendārs	1298 – 1299
Islāma kalendārs	1339 – 1340
Japāņu kalendārs	nezināms

1920. (MCMXX) bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Notikumi

Janvāris

• 7. janvāris — Krievijas Baltā armija padodas boļševikiem Krasnojarskā.
• 16. janvāris — ASV spēkā stājas sausais likums.

Februāris

• 1. februāris — darbību uzsāk Kanādas karaliskā jātnieku policija.
• 2. februāris:
  • Igaunijā tiek parakstīts Tartu miera līgums ar Padomju Krieviju.
  • Francija okupē Mēmeli Lietuvā.
• 9. februāris — Nāciju Līga atzīst Norvēģijas tiesības uz Špicbergenas salu.
• 24. februāris — Ādolfs Hitlers Minhenē prezentē nacionālsociālistu jauno programmu.

Marts

• 14. marts — Konstantinopoles okupācijas laikā Lielbritānijas karaspēka vienības naktī uz 15. martu ieņem svarīgākās Osmaņu impērijas valsts iestādes, Telegrāfa namu un apcietina parlamenta deputātus un vairākas valsts amatpersonas, lai izvestu izsūtījumā uz Maltu.
• 16. marts — Antante oficiāli paziņo, ka ir okupējuši Osmaņu impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli. Osmaņu sultāns Mehmeds VI tiek pilnībā pakļauts sabiedroto prasībām un apstiprina jaunu valdību lielvezīra Damata Ferida pašā vadībā.

Aprīlis

• 19. aprīlis — Vācija un Padomju Krievija vienojas par karagūstekņu apmaiņu.

Maijs

• 7. maijs — poļu karaspēks ieņem Kijevu.
• 16. maijs — Romā Pāvests Benedikts XV kononizēja Žannu d'Arku.

Jūnijs

• 4. jūnijs — Parīzē noslēgta Trianonas vienošanās, starp Sabiedrotajiem un Ungāriju.
• 12. jūnijs — Sarkanā armija padzina poļu karaspēku no Kijevas.
• 15. jūnijs — Dānija no Vācijas ieguva Ziemeļšlēsvigas apgabalu.

Jūlijs

• 12. jūlijs — Padomju Krievija atzīst Lietuvas neatkarību.

Augusts

• 3. augusts — katoļu nemieri Belfāstā.

Septembris

• 21.septembris - Polija un Padomju Krievija uzsāk miera līguma sarunas Rīgā, Latvija

Oktobris

• 9. oktobris — Polija okupē Viļņu.
• 26. oktobris — par Meksikas prezidentu tiek ievēlēts Alvaro Obregons.
• 27. oktobris — Nāciju Līga pārceļ savu mītni uz Šveices pilsētu Ženēvu.

Novembris

• 17. novembris — Nāciju Līga apstiprina Dancigas brīvpilsētas konstitūcija.

Decembris

• 23. decembris — Francija un Lielbritānija vienojas par tām piederošo teritoriju - Sīrijas un Palestīnas robežu.

Dzimuši

• 20. janvāris — Federiko Fellīni (Federico Fellini), itāliešu kinorežisors (miris 1993.)
• 15. aprīlis — Rihards fon Veiczekers (Richard von Weizsäcker), vācu politiķis
• 17. maijs — Mudžiburs Rahmans, Bangladešas pirmais prezidents (miris 1975.)
• 18. maijs — Jānis Pāvils II, Romas pāvests (miris 2005.)
• 10. jūnijs — Ovens Čemberlens (Owen Chamberlain), ASV fiziķis (miris 2006.)
• 17. jūlijs — Huans Antonio Samarančs (Don Juan Antonio Samaranch i Torelló, marqués de Samaranch), Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents (miris 2010.)
• 25. jūlijs — Rozalinda Franklina (Rosalind Franklin), angļu biofiziķe (mirusi 1958.)

Miruši

• 7. februāris — Aleksandrs Kolčaks (Александр Васильевич Колчак), krievu admirālis (dzimis 1874.)
• 20. februāris — Roberts Pīrijs (Robert Edwin Peary), amerikāņu polārpētnieks (dzimis 1856.)
• 26. aprīlis — Šrīnivāsa Rāmānudžans (ஸ்ரீநிவாச ராமானுஜன்), indiešu matemātiķis (dzimis 1887.)