Joahims Mirats

Joahims Mirats
Joachim Murat
Neapoles karalis
Amatā 1808. gada 1. septembris — 1815. gada 3. aprīlis
Priekštecis	Žozefs Bonaparts
Pēctecis	Ferdinands I
Bergas lielhercogs
Amatā 1806. gads — 1808. gads
Priekštecis	Maksimiliāns I Jozefs
Pēctecis	Napoleons Bonaparts
Dzimšanas dati	1767. gada 25. marts Francija, Labastīde (La Bastide)
Miršanas dati	1815. gada 13. oktobris Neapoles Karaliste, Kalabrija, Pico (Pizzo)
Dzīvesbiedrs (e)	Karolīne Bonaparte
Profesija	karavīrs

Joahims Mirats (Joachim Murat, dzimis 1767. gada 25. martā, miris 1815. gada 13. oktobrī) bija franču maršals un viens no tuvākajiem Napoleona līdzgaitniekiem. Napoleona svainis, kopš 1800. gada bija precējies ar viņa jaunāko māsu Karolīnu.

Dzimis Gaskoņā krodzinieka ģimenē. No divdesmit gadu vecuma dienēja armijā. Franču revolūcijas laikā 1794. gadā Parīzē iepazinās ar Napoleonu. 1795. gada oktobrī Napoleona vadībā veica rojālistu dumpja apspiešanu Parīzē pret pūli izmantojot artilēriju. Vēlāk piedalījās gandrīz visās svarīgākajās Napoleona karu epizodēs. 1808. gada 1. augustā Napoleons iecēla Miratu par Neapoles karali. Piedalījās 1812. gadā karagājienā uz Krieviju. Pēc Tautu kaujas 1813. gada oktobrī atgriezās Neapoles karalistē un noslēdza slepenu vienošanos ar Austriju, faktiski pārejot pretinieka nometnē. Pēc Napoleona atkāpšanās no varas paturēja Neapoles troni.

Kad Napoleons 1815. gada martā no Elbas salas triumfāli atgriezās Francijā, Mirats kļuva par Napoleona sabiedroto un 18. martā pieteica karu Austrijai. 30. martā izdeva Rimini deklarāciju, kurā vērsās pie itāļu nacionālajām jūtām, tomēr 1815. gada 2. maijā Tolentīno kaujā piedzīvoja smagu sakāvi un par Neapoles karali kļuva Burbonu Ferdinands I. Pēc Napoleona krišanas pārcēlās uz Korsiku, kur mēģināja noorganizēt atgriešanos pie varas Neapolē. Kampaņas laikā Kalabrijā tika arestēts un nošauts.