Neapole

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Neapole
Napoli
—  pilsēta  —
Neapole ar Vezuvu fonā
Neapole ar Vezuvu fonā
Flag of Neapole
Karogs
Neapole
Ģerbonis
Neapole
Red pog.png
Neapole
Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267Koordinātas: 40°51′N 14°16′E / 40.850°N 14.267°E / 40.850; 14.267
Valsts Karogs: Itālija Itālija
Reģions Flag of Campania.png Kampānija
Province Neapoles province
Platība
 - Kopējā 117,27 km²
Augstums vjl 17 m
Iedzīvotāji (2012. gadā)
 - kopā 959 574
 - blīvums 8 182,6/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta indekss 80100, 80121-80147
Tālruņu kods 081
Patrons Svētais Januārijs
Mājaslapa: www.comune.napoli.it

Neapole (itāļu: Napoli, izrunā: [ˈnaːpoli], neapoliešu: Napule) ir pilsēta Itālijas dienvidos pie Tirēnu jūras Neapoles līča. Trešā lielākā pilsēta Itālijā aiz Romas un Milānas un lielākā Dienviditālijas pilsēta, Kampānijas un Neapoles provinces centrs. 2012. gadā pilsētā dzīvoja aptuveni 960 tūkstoši iedzīvotāji. Slavena ar savu vēsturi, kultūru un gastronomiju — Neapole ir picas dzimtene.[1]

Pazīstama ar saviem muzejiem — Museo Archeologico Nazionale Napoli (lieliski romiešu mākslas paraugi) un Museo di Capodimonte (Mikelandželo, Karavadžo, Ticiāns u.c.). Slavena arī ar pasaulē vecāko darbojošos operuTeatro di San Carlo (1737).

Neapole ir viens no itāļu emigrācijas centriem, neapolieši ir liela daļa no itāļu emigrantiem visā pasaulē. Pazīstama arī kā organizētās noziedzības — Kamorras dzimtene.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 8 gadsimtu p.m.ē. Neapoli (grieķu: Νεάπολις, Neápolis — ‘Jaunā pilsēta’) dibināja sengrieķu kolonisti no Kūmām.

Kaut arī 4 gadsimtā p.m.ē. Neapoli iekaroja Roma, pilsētas grieķu raksturs saglabājās, un Neapole kļuva par vietu, kur mijiedarbojās romiešu un grieķu kultūras. Patīkamā klimata dēļ Neapoles piekraste kļuva par atpūtas vietu daudziem turīgiem romiešiem. Pilsēta ir sens kristietības centrs — leģenda vēsta, ka šeit sprediķojuši Svētais Pēteris un Svētais Pāvils. Pēdējais Romas imperators Romuls Augusts tika nometināts Neapolē, kad Odoakrs to gāza 476. gadā.

Kad langobardi iekaroja gandrīz visu Itālijas pussalu, Neapole palika uzticīga Bizantijai. No 638. gada līdz 1137. gadam Neapole bija neatkarīgas Neapoles grāfistes centrs.

1137. gadā Neapoli ieņēma Sicīlijas karalistes karaspēks normāņu karaļa Rodžēro II (Rožē II) vadībā, bet 1266. gadā Neapole kļuva par Sicīlijas karalistes galvaspilsētu.

1442. gadā Neapoli ieņēma Aragonas karalis Alfonso V, un pats kļuva par Neapoles karali. Turpmākos gadsimtus Neapole un Dienviditālija politiski bija vairāk saistīta ar Spāniju, nekā ar Ziemeļitāliju.

1861. gada 6. septembrī pilsētā ienāca Garibaldi karaspēks, un īsi pēc tam pilsēta un visa Dienviditālija kļuva par Itālijas sastāvdaļu.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neapolē dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Pizza – The Pride of Naples" (angliski). HolidayCityFlash.com. 2008. gada 8. janvāris.